Funkcionālās sēnes pasaulē piedzīvo popularitātes vilni – tās izmanto enerģijai, koncentrēšanās spējai un imunitātes stiprināšanai. Latvijā šajā nišā strādā arī uzņēmums "Spora Lab", kura laboratorijā Cēsīs audzē medicīniskās sēnes un no tām ražo uztura bagātinātājus. Tas, kas sākās kā eksperiments mājas laboratorijā, dažu gadu laikā izaudzis par inovatīvu uzņēmumu ar saviem produktiem, abonēšanas modeli un pieaugošu pieprasījumu.
Aizrautība pārtop biznesa plānā
Uzņēmumu dibināja Rihards Grāvis un Šarlote Baškevica – vīrs un sieva, kuru pašu izglītība un darba pieredze ir pavisam citās jomās. Rihards ir programmētājs, bet Šarlote – māksliniece un skolotāja. Sākotnēji sēņu pasaule viņam bija pavisam sveša. Covid-19 mājsēdes laikā interesējoties par veidiem, kā uzlabot savas koncentrēšanās spējas un darba produktivitāti, abi nonāca pie informācijas par sēnēm, kas Austrumu medicīnā izmantotas jau gadsimtiem.
Tā radās ideja pašiem izmēģināt šo organismu audzēšanu. Eksperiments mājas laboratorijā pārtapa par nopietnāku aizraujošu projektu:
"Vienā brīdī sēņu vienkārši sāk palikt tik daudz, ka mēs paši nevaram patērēt." Tā pēc dažiem gadiem tika dibināts uzņēmums "Spora Lab", kas šodien audzē un pārstrādā funkcionālās sēnes uztura bagātinātājos.
Lauksaimnieki Cēsu centrā
Siltumnīcā Raiņa radošajā kvartālā Cēsīs aug divu veidu sēnes – eža dižadatene un lakas plakanpiepe. Plakanpiepes raksturu un augšanas paradumus pagaidām abi pēta, bet uzņēmuma galvenais produkts ir ekstrakts no ežu dižadatenes – sēnes, kas pazīstama ar latīnisko nosaukumu Hericium erinaceus. "Mēs kontrolējam gan temperatūru, gaisa mitrumu, gan skābekļa padevi, šeit vajadzētu būt tādam foršam rudenim," skaidroja Grāvis, rādot sēnes nelielajā siltumnīcā.
Uzņēmums attīstās Cēsīs, un pilsētu uzņēmēji slavē kā labu un atsaucīgu vietu šādam biznesam. Turklāt arī pati pašvaldība pieliek roku, lai atrastu veidus, kā atbalstīt uzņēmējus. Piemēram, tā rīko grantu konkursu, kur labākie uzņēmumi saņem kombinētu atbalstu – gan no pašvaldības, gan LIFE integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana" ietvaros.
Praktisku atbalstu var saņemt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inkubatora programmā. Tās ietvaros uzņēmums saņēmis nedaudz vairāk kā 57 000 eiro. Daļa vēl nav apgūta, bet šobrīd notiek aktīvs darbs, tāpēc plānots jau drīzumā šo finansējumu izmantot pilnā apmērā. "Spora Lab" arī atzina, ka palīdzējis ir "Altum" Starta aizdevums.
Latvijā "Spora Lab" ir vienīgais uzņēmums, kas audzē sēnes un paši ražo ekstraktu. Taču konkurence tirgū ir milzīga un ir daudz piedāvājumu no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākais sēņu ražošanas centrs.
Turklāt tur kvalitātes prasības pret produktu ir daudz zemākas nekā Eiropas Savienībā.
"Mums par sevi ir jāmācās runāt, lai kāds mūs atrod, jo mēs neesam vienīgie, kas tirgū piedāvā šo produktu, bet mēs esam vienīgie, kas piedāvā Latvijā ražotu," mārketingu Grāvis nosauca kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem. "Spora Lab" pievienotā vērtība – svaigs ekstrakts, kas tiek ražots turpat uzreiz pēc sēnes novākšanas.
"Ja skatāmies no tīra biznesa loģikas, mēs daudzas lietas darām nepareizi. Mums nevajadzētu sākt ar to, ka mums ir bio sertifikācija un mēs visu procesu darām paši," Grāvis pragmatiski novērtēja "Spora Lab" pamatvērtības un ambīcijas.
Cits piegājiens būtu – iepirkt lielākā daudzumā citu audzētas sēnes, ātri tās apstrādāt un ātri palielināt apjomus. "Bet mums viena no pamatvērtībām, kur mēs esam no sākuma uzstādījuši, ka mēs to visu gribam darīt pareizi. Mums liekas muļķīgi, ka mēs tādu dabīgu, labu produktu ražotu ne tik pareizā veidā." Godīgs bizness un atklātība ir "Spora Lab" priekšrocība, ar kuru viņi cer arī iekarot uzticību Skandināvijas tirgū.
Cīņa pret Ķīnu ar meistarklasēm un izglītību
Bet "Spora Lab" ofiss nav tikai audzētava un ražotne. Daļa no "Spora Lab" darba ir arī izglītošana – gluži dabiski izveidojies blakus pakalpojums, jo uzņēmums pārdod produktu, par kuru daudzi dzird pirmo reizi. Kā norādīja Baškevica: "Arī izglītība ir viena no uzņēmuma vērtībām, ko mēs esam sev uzstādījuši. Mēs arī gribam stāstīt par sēnēm, un ne tikai tādā tehniskā formātā, kas ir mūs meistarklases, bet arī caur mākslu."
Kā piemērs sēņu saiknei ar mākslu "Spora Lab" birojā atrodas "Erica Synths" ražotais modulārais sintezators. Izrādās, pie tā pieslēdzot sēņu micēliju, rodas mūzika.
No laboratorijas līdz klientam
Uzņēmuma laboratorija atrodas Cēsu Raiņa kvartālā, kur iespējams redzēt visu procesu – no micēlija audzēšanas līdz gatavam produktam. "Spora Lab" ir pirmie Latvijā, kas nodarbojas ar šādu biznesu, tāpēc, kārtojot dokumentus dažādās valsts iestādēs, bieži nākas skaidrot savu darbību. Arī uzraugošajām institūcijām sēņu audzēšana jāapgūst no nulles.
"Kad pagājušogad saņēmām biosertifikāciju, process ieilga uz vairākiem mēnešiem, jo institūcijām vēl nebija protokolu šādu sēņu audzēšanai," stāstīja Grāvis. "Tad viņam nācās sazināties kolēģiem Austrijā, lai lūgtu padomu."
Uzņēmums pats audzē sēnes, ekstrahē to aktīvās vielas un ražo kapsulas. Šāda pieeja ļauj kontrolēt visu procesu un nodrošināt produkta izsekojamību no sākuma līdz galaproduktam. Pašlaik uzņēmums mēnesī saražo vairākus simtus ekstrakta iepakojumu, taču pieprasījums pārsniedz ražošanas jaudu. Tāpēc nākotnes plānos ir gan jaunas ražošanas telpas, gan produktu klāsta paplašināšana.
Funkcionālās sēnes – pieaugoša nozare
Funkcionālo sēņu tirgus pēdējos gados strauji aug visā pasaulē. Tās izmanto uztura bagātinātājos, dzērienos un kosmētikā. Tipiskais "Spora Lab" klients ir cilvēks virs 35 gadu vecuma, šie produkti nav paredzēti nemaz cilvēkiem, kas jaunāki par 26 gadiem.
Grāvis iezīmēja sava klienta portretu: "Mēs mazāk meklējam cilvēkus, kurus tieši interesē sēnes. Mēs vairāk skatāmies uz cilvēkiem, kurus interesē smadzeņu darbības uzlabošana."
Viens no uzņēmuma neparastākajiem risinājumiem ir abonēšanas modelis. Klienti var pieteikties regulārai ekstrakta piegādei, kas nozīmē, ka katru mēnesi viņiem automātiski tiek nosūtīts jauns produkta iepakojums. Šāda pieeja palīdz uzņēmumam stabilizēt pieprasījumu un vienlaikus nodrošina klientiem nepārtrauktu produkta pieejamību.
Nākotne soli pa solim
"Ja jūs gribat godīgu atbildi, kur mēs būsim pēc pieciem gadiem, mēs nezinām," izprašņāšanu par tālākiem plāniem Grāvis atvaira. "Mēs vairāk skatāmies īstermiņā, kur mēs varam izdarīt un pārbaudīt, pārbaudīt idejas ātri. Abi uzņēmēji atzina, ka šobrīd ir interesantais posms – izveidot, attīstīt, plānot, vērot. "Sākumā vairāk nesanāca, nekā sanāca".
Pagaidām bizness nav pašpietiekams un abi uzņēmēji turpina arī darboties savās līdzšinējās profesijās. Taču šis ir tieši brīdis, pirms ražošana uzņem tempu. "Tuvāko mēnešu laikā mēs sapratīsim, ko nozīmē strādāt ar piecreiz vairāk sēnēm," skaidroja Grāvis, rādot telpas, kur būs vairākas siltumnīcas. "Un tad jau nākamais solis ir strādāt arī pie lielākas ražotnes, kas varētu mums nodrošināt arī eksporta iespējas."
"Spora Lab" vairāk skatās tieši uz Skandināvijas tirgu, kur sabiedrība ir nobriedusi, novērtē bioloģisko sertifikāciju un ražošanas atklāto procesu caurredzamību.
Lai ražošanas tempus palielinātu vēl straujāk, ar saviem spēkiem nepietiek. "Šobrīd mēs esam sarunās ar potenciālajiem investoriem nākošajam solim," atklāja Grāvis.
Baškevica atzina, ka tieši šobrīd – uzrāviena sākumā – ir ļoti interesants posms. Grāvim kā izgudrotājam pēc dabas patīk izdomāt, kā visu salikt kopā, izbūvēt. "Un kas būs pēc pieciem gadiem, kad varbūt tas vairs nebūs. Tas viss jau būs izdomāts, tad jau redzēs, kas ar to interesi būs," uzņēmēji pieļauj, ka jau pēc gadiem "Spora Lab" var piesaistīt arī cilvēkus ar "citiem talantiem". Bet šobrīd Grāvis un Baškevica paši sev uzstāda mērķus, kurus vēlas pārbaudīt ātrāk – pēc gada, pēc diviem.
