Oktobrī ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” būs apskatāma RTU – Rīgā un Rēzeknē

Author
researchLatvia

1. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība dabaszinātnes

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” paver iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes personības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Akcentējot zinātnes universitātes pienesumu pētnieciskās darbības attīstīšanā, no 1. līdz 29. oktobrim šī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā daudzveidīgā ekspozīcija būs aplūkojama Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) telpās gan galvaspilsētā, gan Rēzeknē.

Interesanti varēs apskatīt izstādi gan RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē, Paula Valdena ielā 3, Rīgā, gan RTU Rēzeknes akadēmijā, Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē.

Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva veicina gan zinātnes atpazīstamību, gan stiprina sabiedrības saikni ar zinātni.

RTU_celojosa_izstade_okt_2025_1500x860px.jpg

 

Oktobrī šī daudzveidīgā ekspozīcija izceļ tieši RTU un tās pētnieku ieguldījumu, akcentējot zinātnes universitātes nozīmīgo lomu starptautiski konkurētspējīgas pētniecības un inovāciju attīstībā.

“Robeža starp zināmo un nezināmo, protams, ir baiļu robeža, taču arī  – cerību robeža; šīs robežas sasniegšana ir piedzīvojums. Īsts zinātnieks pie šīs robežas uzturas bieži, lai gan tai pārkāpt izdodas visai reti,” pauž Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors.

Divpadsmit zinātnes personības, kuras pārstāv 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia veidotais kalendārs un izstāde “Zinātnei Latvijai 2025” ataino Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru.

Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu, tostarp horeomuzikoloģiju, valsts aizsardzību un drošību, farmakoģenētiku, reto un aizsargājamo sugu aizsardzību, ūdenstilpju aizaugšanas samazināšanu, komētu un to aktivitātes pētniecību, mākslas zinātni, imitējošo modelēšanu, modernās sabiedrības iekšējo loģiku no filozofijas skatījuma, kultūru, kā arī grāmatniecību, bibliotēkzinātnes un rakstītā vārda vēsturi.

12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā:

  • Dr. art. Diāna Zandberga (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste);
  • Dr. sc. pol. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors);
  • Dr. biol. Renāte Ranka (Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece);
  • Dr. biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors);  
  • Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore);
  • Mg. sc. comp. Karina Šķirmante  (Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante);  
  • Art. D. Ansis Rozentāls (Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists, gleznotājs);  
  • Ph. D. Oskars Java  (ViA Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks);
  • Dr. phil. Raivis Bičevskis (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors  filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē);
  • Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors);
  • Ph. D. Baiba Tjarve (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece);
  • Mg. art., Mg. soc. Dagnija Baltiņa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, doktorante).

Mūsdienu zinātne iedvesmo, pārsteidz un veido zināšanu sabiedrību! Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!

Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital”, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, piedaloties researchLatvia radošajai komandai.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. LU ģeologi atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandes ledājos

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. Pētījumu dati ļauj prognozēt, kas ar ledājiem varētu notikt nākotnē. Tā saka Latvijas Universitātes (LU) ģeologi, kuri atgriezušies no mēnesi ilgas ekspedīcijas Grenlandes ziemeļrietumos, kur pētīja ledājus. …

LTV Ziņu dienests

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes

Latvijā atklāta jauna devona perioda plaušzivju suga

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Zviedrijas un Austrālijas paleontologiem Kurzemes augšējā devona nogulumos atklājuši un aprakstījuši jaunu, līdz šim nezināmu plaušzivju sugu, kura nosaukta par godu latviešu dievībai Jumim. Pētnieku atradums sniedz būtiskas jaunas ziņas par mugurka…

Ervīns Lukševičs, LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas profesors, vadošais pētnieks

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes sasniegumi

Latvijas bērza tāss inovācija nominēta prestižajai “RegioStars 2026” balvai

Eiropas Komisijas (EK) prestižā konkursa “RegioStars” finālam jau trešo gadu pēc kārtas izvirzīts Latvijā īstenots Eiropas Savienības (ES) fondu projekts. Konkursa žūrija šogad kategorijā “Zaļa Eiropa” nominējusi Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta projektu “Bērza tāss dārgumi - Latvijas…

Finanšu ministrija

8. septembris, 2026. gads