Otra dzīve zivju pārstrādes atlikumiem

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

16. janvāris, 2026. gads

Zivju pārstrāde rada lielu daudzumu bioloģisku blakusproduktu, kas atkarībā no sugas un apstrādes veida var veidot 30–70% no zivs kopējās masas, un šo plūsmu efektīva izmantošana joprojām ir būtisks izaicinājums nozarei (EUMOFA, 2025*). Vienlaikus arvien aktuālāks kļūst jautājums par plastmasas iepakojuma aizstāšanu ar videi draudzīgākiem risinājumiem. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā īstenotā projekta “Zivju proteīna hidrolizāta izdalīšana un tā kondensācija ar augu katehola atvasinājumiem, lai izstrādātu uzlabotu pārtikas iepakojumu uz cietes/proteīnu bāzes” (Nr. 23-00-U2021902-000001) ideja balstās abu problēmu krustpunktā: vai no vietējiem, mazvērtīgiem bioloģiskajiem resursiem iespējams izstrādāt jaunus materiālus pārtikas iepakojumam?

132.jpg
Publicitātes attēls | LVKĶI

Projektā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieki sadarbojas ar “Kuivižu zvejnieku apvienību”, izmantojot Latvijā iegūtu zivju biomasu un koksnes resursus. No zivju pārstrādes atlikumiem tiek iegūts zivju proteīna hidrolizāts – olbaltumvielu/proteīnu maisījums, kas kalpo kā potenciāla izejviela jauniem biopolimēru materiāliem. Savukārt no melnalkšņa un priedes mizas mūsu pētnieki iegūst dabīgus savienojumus, kas satur katehola vienības.

Laboratorijā šīs divas vielas – zivju proteīni un koku mizas ekstrakti – tiek savienotas, lai veidotu plānas biopolimēru plēves. Šādas plēves ir potenciāls iepakojuma materiālu prototips. Pētījuma gaitā tiek pārbaudīti dažādi sastāvi un apstākļi, lai saprastu, kā iegūt pēc iespējas izturīgāku un elastīgāku materiālu.

Ziv_iepak.jpg
LVKĶI pētnieku radīts biopolimēru iepakojuma materiālu prototips, kas veidots no zivju proteīniem un koku mizas ekstraktiem

Līdzšinējie rezultāti ir parādījuši, ka process nav vienkāršs un ne visi risinājumi strādā vienlīdz labi. Piemēram, plēves, kas izgatavotas no zivju proteīna hidrolizāta, izrādījās elastīgas, taču mehāniski vājākas nekā plēves, kas veidotas no kolagēna vai želatīna. Projekta koordinators Dr.chem. Māris Lauberts pasvītro, ka tas skaidrojams ar zivju proteīna hidrolizāta struktūru – tajā esošās peptīdu ķēdes ir salīdzinoši īsas, un tām ir grūtāk veidot stabilu materiāla matricu. Tomēr arī šie rezultāti ir būtiska pētījuma daļa, jo skaidri parāda, kur slēpjas izaicinājumi un kādos virzienos pētījums jāattīsta tālāk. “Turpmākajos pētījumos plānojam uzlabot zivju izcelsmes materiāla struktūru, lai tas kļūtu izturīgāks. Tas nozīmē izdalīt augstmolekulāras frakcijas no zivju biomasas, kā arī izmantosim priedes mizas augstmolekulāros proantocianidīnus dabiskos savienojumus no priedes mizas kā katehola vienību avotu,” atklāj Dr. Lauberts.

Svarīga projekta daļa ir arī sadarbība un zināšanu pārnese. Zvejnieku iesaiste zivju biomasas sagatavošanā un zinātnieku darbs laboratorijā ļauj pārbaudīt visu procesu no izejvielu ieguves līdz materiālu testēšanai. Paralēli pētījumam mūsu pētnieki ir snieguši lekcijas skolēniem un studentiem un piedalījušies publiskos pasākumos, kur skaidroja, kā zinātne var palīdzēt risināt praktiskas vides un resursu izmantošanas problēmas.

Projekts turpināsies līdz 2027. gada vidum, un tā mērķis ir soli pa solim tuvināt zinātniskos risinājumus praktiskai pielietošanai. Līdzšinējie rezultāti un pats pētījuma process apliecina, ka arī no šķietami mazvērtīgiem bioloģiskajiem atlikumiem var veidoties pamats inovācijām nākotnes iepakojuma materiālos.

Atsauces:

Eiropas Komisijas Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs – EUMOFA, 2025

saistītie raksti

dabaszinātnes sadarbība inovācija

Zinātnieki un uzņēmēji stiprinās sadarbību un meklēs ceļus inovāciju komercializācijai

24. septembrī biomedicīnas un fotonikas inovāciju platformas “BioPhoT” un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pasākumā “Industrijas diena & Sensing the Future” zinātnieki, tehnoloģiju izstrādātāji un industrijas pārstāvji vētīs, kā panākt, lai pētnieku radītās idejas nep…

BioPhoT

16. septembris, 2026. gads

kvantu tehnoloģijas starptautiskā sadarbība inovācija sasniegumi

Par to ļoti interesējas bruņotie spēki. Ko spēj Latvijā radītā "kvantu kastīte", kas aizceļoja uz Parīzi

No ārpuses tas izskatās kā neliela, kompakta kastīte, ko var paņemt vienā rokā, bet iekšpusē mīt kvantu detektors, mikroviļņu ģenerators, lāzers un borta dators. Aiz necilās ārienes slēpjas vairāk nekā desmit gadu ilgi pētījumi, kvantu fizika, dimanta kristāli, starptautiska sadarbība ar Eiropas li…

Ieva Lazdiņa, delfi.lv

14. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes inovācija zinātnes politika

Izsludināta Pēcdoktorantūras pētījumu piektā atlases kārta

Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludinājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” piekto pētniecības pieteikumu atlases kārtu.  Piektās atlases kārtas mērķis ir stiprināt Latvijas zinātnisko kapacitāti un ve…

Latvijas Zinātnes padome

14. septembris, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātne inovācija

Kā pētījumus pārvērst izaugsmē - norisināsies Latvijas un Šveices pieredzes apmaiņa

No 14. līdz 17. septembrim norisināsies valsts pārvaldes, pētniecības institūciju un industrijas pārstāvju pieredzes apmaiņas vizīte Šveicē ar mērķi iepazīt Šveices pieredzi pētniecības rezultātu komercializācijā un sadarbības veidošanā starp pētniecību un industriju, vienlaikus daloties ar La…

Izglītības un zinātnes ministrija

11. septembris, 2026. gads