Otra dzīve zivju pārstrādes atlikumiem

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

16. janvāris, 2026. gads

Zivju pārstrāde rada lielu daudzumu bioloģisku blakusproduktu, kas atkarībā no sugas un apstrādes veida var veidot 30–70% no zivs kopējās masas, un šo plūsmu efektīva izmantošana joprojām ir būtisks izaicinājums nozarei (EUMOFA, 2025*). Vienlaikus arvien aktuālāks kļūst jautājums par plastmasas iepakojuma aizstāšanu ar videi draudzīgākiem risinājumiem. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā īstenotā projekta “Zivju proteīna hidrolizāta izdalīšana un tā kondensācija ar augu katehola atvasinājumiem, lai izstrādātu uzlabotu pārtikas iepakojumu uz cietes/proteīnu bāzes” (Nr. 23-00-U2021902-000001) ideja balstās abu problēmu krustpunktā: vai no vietējiem, mazvērtīgiem bioloģiskajiem resursiem iespējams izstrādāt jaunus materiālus pārtikas iepakojumam?

132.jpg
Publicitātes attēls | LVKĶI

Projektā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieki sadarbojas ar “Kuivižu zvejnieku apvienību”, izmantojot Latvijā iegūtu zivju biomasu un koksnes resursus. No zivju pārstrādes atlikumiem tiek iegūts zivju proteīna hidrolizāts – olbaltumvielu/proteīnu maisījums, kas kalpo kā potenciāla izejviela jauniem biopolimēru materiāliem. Savukārt no melnalkšņa un priedes mizas mūsu pētnieki iegūst dabīgus savienojumus, kas satur katehola vienības.

Laboratorijā šīs divas vielas – zivju proteīni un koku mizas ekstrakti – tiek savienotas, lai veidotu plānas biopolimēru plēves. Šādas plēves ir potenciāls iepakojuma materiālu prototips. Pētījuma gaitā tiek pārbaudīti dažādi sastāvi un apstākļi, lai saprastu, kā iegūt pēc iespējas izturīgāku un elastīgāku materiālu.

Ziv_iepak.jpg
LVKĶI pētnieku radīts biopolimēru iepakojuma materiālu prototips, kas veidots no zivju proteīniem un koku mizas ekstraktiem

Līdzšinējie rezultāti ir parādījuši, ka process nav vienkāršs un ne visi risinājumi strādā vienlīdz labi. Piemēram, plēves, kas izgatavotas no zivju proteīna hidrolizāta, izrādījās elastīgas, taču mehāniski vājākas nekā plēves, kas veidotas no kolagēna vai želatīna. Projekta koordinators Dr.chem. Māris Lauberts pasvītro, ka tas skaidrojams ar zivju proteīna hidrolizāta struktūru – tajā esošās peptīdu ķēdes ir salīdzinoši īsas, un tām ir grūtāk veidot stabilu materiāla matricu. Tomēr arī šie rezultāti ir būtiska pētījuma daļa, jo skaidri parāda, kur slēpjas izaicinājumi un kādos virzienos pētījums jāattīsta tālāk. “Turpmākajos pētījumos plānojam uzlabot zivju izcelsmes materiāla struktūru, lai tas kļūtu izturīgāks. Tas nozīmē izdalīt augstmolekulāras frakcijas no zivju biomasas, kā arī izmantosim priedes mizas augstmolekulāros proantocianidīnus dabiskos savienojumus no priedes mizas kā katehola vienību avotu,” atklāj Dr. Lauberts.

Svarīga projekta daļa ir arī sadarbība un zināšanu pārnese. Zvejnieku iesaiste zivju biomasas sagatavošanā un zinātnieku darbs laboratorijā ļauj pārbaudīt visu procesu no izejvielu ieguves līdz materiālu testēšanai. Paralēli pētījumam mūsu pētnieki ir snieguši lekcijas skolēniem un studentiem un piedalījušies publiskos pasākumos, kur skaidroja, kā zinātne var palīdzēt risināt praktiskas vides un resursu izmantošanas problēmas.

Projekts turpināsies līdz 2027. gada vidum, un tā mērķis ir soli pa solim tuvināt zinātniskos risinājumus praktiskai pielietošanai. Līdzšinējie rezultāti un pats pētījuma process apliecina, ka arī no šķietami mazvērtīgiem bioloģiskajiem atlikumiem var veidoties pamats inovācijām nākotnes iepakojuma materiālos.

Atsauces:

Eiropas Komisijas Eiropas Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs – EUMOFA, 2025

saistītie raksti

inovācija

Zinātne un industrija vienojas par kopīgu virzību bateriju tehnoloģiju attīstībā Latvijā

25. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) norisinājās pirmā Bateriju industrijas diena, kas kuplā skaitā pulcēja zinātnes, industrijas un valsts pārvaldes pārstāvjus, lai diskutētu par bateriju tehnoloģiju attīstību un sadarbības stiprināšanu Latvijā. Pasākumu rīkoja …

LU Cietvielu fizikas institūts

27. februāris, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Izstrādā viedā asfalta tehnoloģijas zaļākai ceļu būvei

Pirmais eksperiments Latvijā būvēt ceļu no ilgtspējīga bioasfalta maisījuma, lielu daļu no naftas produktiem ražotā bitumena aizstājot ar koksnes pārstrādes blakusporoduktu lignīnu un reiz jau lietotu asfaltu, ir sekmīgs. Zinātnieki ciešā sadarbībā ar industriju turpina uzlabot bioasfalta īpašības,…

Labs of Latvia

26. februāris, 2026. gads

inovācija

“OLEC Technology” strādā pie nākamās paaudzes apgaismojuma

Zinātniski ietilpīgais jaunuzņēmums “OLEC Technology” strādā pie tehnoloģijas, kas ļauj veidot plānus, elastīgus un energoefektīvus gaismas paneļus vienkāršāk un potenciāli lētāk nekā ar tradicionālajām LED tehnoloģijām. Šobrīd lielākā daļa LED komponenšu ražošanas notiek Ķīnā un citās Āzija…

Labs of Latvia

26. februāris, 2026. gads

inovācija

RTU prezentēs modelēšanas rīku Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki sadarbībā ar partneriem izstrādājuši modelēšanas rīku politikas lēmumu ietekmes novērtēšanai dažādās nozarēs – enerģētikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsa…

Rīgas Tehniskā universitāte

24. februāris, 2026. gads