Varbūt nemaz ne tik tālā nākotnē zobārsta kabinetā varēs ne tikai sakārtot mutes dobuma veselību, bet arī vienkārši uzzināt būtisku rādītāju – osteoporozes risku, tā rodot iespēju laikus atklāt šo slimību, ko mēdz dēvēt par klusi noritošu. Tas varētu notikt, pateicoties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) kopīgam pētījuma projektam*.
RSU un EDI pētnieki izzina, kā ar konusa staru datortomogrāfijas izmeklējumiem, pielietojot mākslīgo intelektu (MI), varētu noteikt osteoporozes risku, atlasot augstāka riska grupas pacientus, kuri savukārt varētu tālāk veikt padziļinātu izmeklējumu jau pie specializēta ārsta, ne zobārsta. Pētījuma projekta vadītāja RSU Zobu protezēšanas katedras vadošā pētniece Anda Slaidiņa stāsta, kā ideja aizsākusies un ko varam gaidīt no šiem pētījumiem.
Osteoporozi nereti atklāj vēlu
Osteoporozi mēdz dēvēt par klusi noritošu slimību, jo šīs skeleta sistēmas saslimšanas sākumā nav izteiktu simptomu.
"Osteoporoze ir globāla problēma, jo populācija noveco," stāsta Slaidiņa, turpinot: "Biežāk tā ir sievietēm pēc 65 gadu vecuma. Laikus uzsākta ārstēšana novērstu nopietnus lūzumus. Osteoporozes gadījumā tie var būt mugurkaula lūzumi vai gūžas lūzumi, kas izraisa invaliditāti, dažkārt pat nāvi. Tātad šī slimība sabiedrībai gan finansiāli, gan emocionāli dārgi maksā."
Osteoporozes diagnozes noteikšanas "zelta standarts" ir osteodensitometrija, metode kaulu blīvuma konstatēšanai. Tā ir rentgenoloģiskā diagnostikas metode kaulu minerālblīvuma noteikšanai mugurkaula skriemeļos un gūžas kakliņā.
"Taču tā nav metode, uz kuru varētu skrīninga veidā sūtīt visus cilvēkus noteiktā vecumā. Gan Latvijā, gan citur Eiropā nav pietiekami daudz šo dārgo iekārtu, lai tos izmantotu skrīningam. Savukārt mēs pētām, kā izmantot salīdzinoši viegli pieejamas pārbaudes, rentgenogrammas kopā ar speciālu MI rīku pie zobārsta, tādējādi varētu redzēt, kuram ir lielāks osteoporozes risks. Šie cilvēki jau mērķtiecīgi varētu veikt osteodensitometriju un uzsākt ārstēšanu," skaidro RSU vadošā pētniece.
Zobārsta apmeklējums ar pievienoto vērtību
Aizsākumi pētījuma idejai meklējami Slaidiņas promocijas darbā pirms 15 gadiem, kad pētniecei radās hipotēze – tā kā pacientes pēcmenopauzes vecumā bieži apmeklē zobārstu, kur viens no primārajiem izmeklējumiem ir pārskata rentgenogramma, iespējams, to varētu izmantot osteoporozes riska noteikšanai gadījumos, ja šis rentgens tāpat jau tiek veikts dentālo slimību ārstēšanā. Tātad – papildu bonuss no jau esoša izmeklējuma.
Šobrīd ideja jau attīstīta līdz vēl mūsdienīgākai pieejai, kad tiek veidots arī speciāls MI rīks – šobrīd to RSU un EDI pētnieki turpina izstrādāt. Taču jau šobrīd rezultāti šobrīd ir daudzsološi.
"Jau pirmsākumos, kad publicēti pirmie pētījumi par šo tēmu (no 1994. gada) bija skaidrs, ka parastajā rentgenā var mērīt kortikālā kaula (kaula ārējo slāņa) biezumu apakšžoklī. Ja šis kauls samazinās, var labi noteikt osteoporozes risku. Šobrīd agrākos rentgenus izmanto maz, pamatā pāriet uz 3D pārskata rentgenu, un pētījumā skatījāmies, kā varam izmantot to izmeklējumos. Izpētījām, ka 3D rentgens ir piemērots, lai noteiktu osteoporozes risku," stāsta Slaidiņa.
"Problēma ir tā, ka zobārsta primārais mērķis ir ārstēt zobus, ievietot implantus, aizvietot zobus. Domājams, būtu liela pretestība likt uz zobārstu pleciem speciāli osteoporozes riska noteikšanu – būtu grūtības šo metodi ieviest praksē. Būsim godīgi, būtu arī finansiālā ieinteresētība – ko ārsts no tā iegūs. Tādēļ mēs sapratām, ka jābūt atvieglotākai metodei. Proti, RSU un EDI kopā izveidojām MI rīku (kurš vēl nav pilnībā gatavs, to pilnveidojam), tādēļ zobārstam nekas speciāli nav jāmēra – veicot rentgenogrammu, viņam ar šīs programmas palīdzību automātiski tiek izsniegts riska rezultāts – vai tas ir/nav, ir zems, vidējs vai augsts. Un tad atliek tikai pacientu informēt, ieteikt vērsties pie ģimenes ārsta vai osteoporozes speciālista tālākām pārbaudēm," klāsta RSU vadošā pētniece.
MI pētījumi nav vienkārši. Lai MI apmācītu, ir vajadzīgi labi dati. "Tas nozīmē, ka jābūt ekspertam, kurš ir samarķējis datus, un izmeklējumu rezultātiem, datiem jābūt ļoti daudz – tad MI rīka darbs būs labāks. Papildus nepieciešama validācija, ka ne tikai tas mūsu pētījuma rentgenā šī metode darbojas, bet arī visos citos rentgenos," stāsta RSU pētniece, sakot paldies EDI, kas nodrošina tehnisko pētījuma daļu. "Mēs veicām klīnisko daļu, atlasījām marķējamos rentgenattēlus, bet datorzinānieki sniedz šo informāciju MI," zinātniece stāsta par sadarbību.
Lai uzlabotu rīka precizitāti, speciālisti turpina to uzlabot un tam pievienot citus rādītājus piemēram, kaula struktūras izmaiņas apakšžoklī. Notiek darbs pie multifaktoriāla modeļa izstrādes, kur tiks pievienoti tādi dati kā pacientes vecums, svars un garums.
--
* "RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija"
Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005 granta "Koniskā staru datortomogrāfija kā osteoporozes riska noteikšanas rīks sievietēm pēcmenopauzes vecumā"
Nr. RSU-ZG-2024/1-0010
