RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads

inovācija sasniegumi zinātne

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums nodrošina tiešu piekļuvi ekskluzīvam globālo investoru un industrijas ekspertu tīklam. 

WhatsApp Image 2026-06-18 at 10.32.59.jpeg
RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš. Foto: RTU

Samitā Amsterdamā sevi izcili apliecina vēl četras RTU zinātnieku komandas, kuras prezentē projektus ar augstu komercializācijas potenciālu, apliecinot Latvijas zinātnes spēju konkurēt globālajā tirgū. Samita dalībnieki tiek iepazīstināti arī ar šūnu terapijas validācijas platformu «DEPCELL», biomimētisko dronu «DURBIS», kiberdrošības pārklājumu sistēmu «EMI Shield» un biomateriālu risinājumu «BIOCORE». 

Kopumā dalībai samitā starptautiska žūrija konkursa kārtībā bija atlasījusi desmit spēcīgākās platformas BioPhoT pētniecības un inovāciju komandas no Latvijas.

Organizācijas «Hello Tomorrow» jaunākais ziņojums «Global Deep Tech Pioneers Radar 2026» ierindo Latviju augstajā septītajā vietā pasaulē pēc zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju. Latvija šajā rādītājā atrodas tūlīt aiz tādām tehnoloģiju lielvarām kā Izraēla, Singapūra un Šveice, bet kopējā ekosistēmu vērtējumā ieņem 31. vietu starp 100 izvērtētajām valstīm. 

WhatsApp Image 2026-06-18 at 10.37.55.jpeg
Publicitātes attēls

«Šādas starptautiskas arēnas kārtējo reizi pierāda, ka universitātes un zinātniskās institūcijas ir īstais šūpulis zinātņietilpīgām inovācijām,» uzsver RTU BioPhoT virziena vadītāja Liene Ivanova. «Tieši tāpēc BioPhoT platforma ar astoņiem nacionālajiem partneriem un 66 projektu portfeli ir kritiski svarīgs dzinējspēks Latvijas ekosistēmā. Mēs ne tikai radām tehnoloģijas, bet mērķtiecīgi būvējam tiltu starp akadēmisko izcilību un globālo tirgu, ļaujot zinātnieku idejām pārtapt veiksmes stāstos,» viņa turpina. Samitā komandas gūst vērtīgus starptautiskus kontaktus un investoru atgriezenisko saiti.

Latvijas delegācijas dalība samitā organizēta sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru. Iegūtais ekskluzīvais «Visionary Partner» statuss nodrošina delegācijai unikālu iespēju piedalīties Investoru dienā un privātās tīklošanās sesijās ar vadošajiem globālajiem investoriem. Šīs tikšanās sniedza skaidru atziņu: veiksmīgai investīciju piesaistei inovatīvi zinātnes atklājumi jāapvieno ar spēcīgu biznesa vīziju reālu tirgus problēmu risināšanai, tāpēc jau agrīnā attīstības posmā ir kritiski svarīgi veidot ciešu sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējdarbības profesionāļiem. 

WhatsApp Image 2026-06-18 at 10.38.47.jpeg
Publicitātes attēls

Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai BioPhoT apvieno Latvijas vadošos pētniecības institūtus un universitātes. Platformas galvenais mērķis ir atbalstīt pētniekus intelektuālā īpašuma aizsardzībā un veicināt pētniecības ideju pārtapšanu komerciāli dzīvotspējīgās tehnoloģijās. Projekts (Numurs IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002) tiek īstenots Ekonomikas ministrijas finansētās ilgtermiņa valsts pētījumu programmā «Inovāciju fonds». 

saistītie raksti

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads

kosmoss inovācija

Uzlabojumu dēļ aptur Visuma izpētei svarīgā Lielā hadronu paātrinātāja darbu – apkopē piedalīsies arī Latvijas zinātnieki

Eiropas Kodolpētījumu organizācijas jeb CERN zinātnieki noslēguši pēdējos darbus, lai uz četriem gadiem apturētu visus eksperimentus, kuru veikšanai nepieciešams 27 kilometrus garais Lielais hadronu paātrinātājs (LHP). Tas saistīts ar paātrinātājam nepieciešamo apkopi, kuras laikā to uzla…

Kārlis Miksons, LTV Ziņu dienests

30. jūnijs, 2026. gads

inovācija

Kā modernās tehnoloģijas pārveido futbolu un kā Latvija iesaistās globālajā sporta inovāciju attīstībā

Futbols šobrīd piedzīvo straujāko tehnoloģisko transformāciju savā vēsturē. Sensori bumbā, mikročipi, pusautomātiskā aizmugures noteikšana, mākslīgais intelekts, augstas precizitātes kameru sistēmas un video tiesāšanas tehnoloģijas būtiski maina spēles taisnīgumu, dinamiku un skatītāju pieredzi. Šī…

Raidījums "Digitālās brokastis", jauns.lv

29. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes inovācija

Pārtika vai atkritumi? Pētnieki izstrādā sensoru jūras velšu svaiguma noteikšanai

Vai uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš patiešām pasaka visu par produkta svaigumu? Raidījumā “Latvija zinātnē” Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Artis Kinēns iepazīstina ar projektu “FreshWave”, kura mērķis ir izstrādāt sensoru svaigu jūras velšu noteikšanai iepakojumos. Par tehnoloģi…

Latvijas Zinātnes padome

27. jūnijs, 2026. gads