Sirds un Valentīndiena no zinātniskās perspektīvas

Author
researchLatvia

14. februāris, 2025. gads

dabaszinātnes

Cilvēka sirds ir svarīga asinsrites sistēmas sastāvdaļa, un tā nodrošina dzīvības uzturēšanu, sūknējot asinis visā ķermenī. Papildus savai fizioloģiskajai lomai sirds ir kļuvusi par universālu mīlestības simbolu, kas ir dziļi iesakņojies kultūras tradīcijās, tostarp Valentīndienā. Lai gan romantiskas emocijas rodas smadzenēs, zinātniskie pētījumi liecina, ka mīlestība raisa sarežģītas fizioloģiskas un neiroķīmiskas reakcijas, kas var ietekmēt arī sirds darbību. Šajā rakstā aplūkota sirds divējādā nozīme – gan tās bioloģiskā loma, gan simboliskā saistība ar mīlestību – zinātnisko pētījumu skatījumā.

Oksitocins formula.png
Oksitocīna jeb tā sauktā mīlestības hormona formula. Avots: onsen.eu
Pieci fakti par sirdi un iemīlēšanos:

1. Vidēji cilvēka sirds sver no 200 līdz 450 g un ir aptuveni dūres lielumā

Sirds ir muskuļots orgāns, kas parasti sver no 200 līdz 450 gramiem un ir aptuveni tikpat liela kā cilvēka dūre. Tā ir sadalīta četrās kamerās: labajā un kreisajā priekškambarī, kā arī labajā un kreisajā kambarī.

2. Normāla sirds ar katru sitienu izsūknē apmēram 4 ēdamkarotes asiņu

Sirds ir sadalīta četrās kamerās: labajā un kreisajā ātrijā un labajā un kreisajā kambarī. Normāla sirds ar katru sitienu sūknē aptuveni četras ēdamkarotes asiņu, nodrošinot nepārtrauktu izdzīvošanai nepieciešamo cirkulāciju.

3. Sirds nodrošina O2 un uzturvielu piegādi organisma šūnām un atkritumvielu izvadīšanu

Sirds uztur ķermeņa iekšējo līdzsvaru, sūknējot ar skābekli bagātinātas asinis un piegādājot šūnām nepieciešamās uzturvielas, vienlaikus palīdzot izvadīt vielmaiņas galaproduktus. Tā nodrošina efektīvu orgānu darbību un homeostāzi.

4. Mīlestība aktivizē smadzenēs tādu ķīmisko vielu izdalīšanos kā dopamīns un oksitocīns, kas rada baudas un pieķeršanās sajūtu

Mīlestība ir sarežģīts process, ko ietekmē individuālā pieredze, sociālie un kultūras faktori, kā arī bioloģiskie mehānismi. Zinātniskajos pētījumos ir identificēti trīs galvenie mīlestības posmi: iekāre, pievilkšanās un pieķeršanās, ko regulē specifiski hormoni un neirotransmiteri.

  • Iekāre: šo posmu izraisa dzimumhormonu, piemēram, testosterona un estrogēna, izdalīšanās, kas veicina fizisko pievilcību un reproduktīvo uzvedību.
  • Pievilkšanās: šajā posmā izdalās dopamīns un norepinefrīns (noradrenalīns), kas izraisa paaugstinātu enerģijas līmeni, eiforiju un koncentrētu uzmanību uz romantisko partneri.
  • Pieķeršanās: oksitocīnam un vazopresīnam ir nozīmīga loma ilgtermiņa attiecībās un attiecību stabilitātē.

5. Tie paši smadzeņu reģioni, kas tiek aktivizēti darbības veikšanas laikā, tiek aktivizēti arī tad, kad tiek novērots, kā citi šo darbību veic

Neirozinātniski pētījumi ir snieguši dziļāku ieskatu mīlestības un pievilcības mehānismos. Spoguļneironu pētījums (2005) atklāja, ka smadzeņu reģioni, kas tiek aktivizēti, kad veicam kādu darbību, tiek aktivizēti arī tad, kad vērojam citus, kas dara to pašu. Šis fenomens var izskaidrot, kāpēc cilvēki bieži vien izjūt pievilcību pret tiem, kuriem ir līdzīgi ieradumi un uzvedība.

Sirds ir būtisks orgāns, kas uztur dzīvību, taču tās saikne ar mīlestību ir dziļi iesakņojusies gan kultūrā, gan zinātniskajā pētniecībā.

Neirozinātnes un psiholoģijas attīstība ir pierādījusi, ka mīlestība nav tikai sentimentāls jēdziens, bet gan sarežģīta bioloģisko, ķīmisko un sociālo faktoru mijiedarbība. Izprotot šos mehānismus, mēs varam labāk novērtēt gan sirds fizioloģisko nozīmi, gan emocionālās pieredzes, kas veido cilvēku attiecības.  

Avots: Valentine’s Day: SCIENCED

saistītie raksti

zinātnes komunikācija dabaszinātnes

Maija personība Rūta Ozola - Davidāne: vieda dabas resursu apsaimniekošana sākas laboratorijā

Klimata pārmaiņas, ūdens piesārņojums un dabas resursu izsīkšana ir tikai daži no sarežģījumiem, ar kuriem šodien saskaras sabiedrība. Zinātnei šajā kontekstā ir nozīmīga loma – tā sniedz uz datiem, inovācijām un ilgtspējīgu attīstību balstītus risinājumus. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju univer…

researchLatvia

29. maijs, 2025. gads

dabaszinātnes

Latvijas zinātnieki vērienīgā pētījumā atklāj – asinszāle ir daudzsološs E vitamīna avots

Dārzkopības institūta zinātnieki vērienīgā pētījumā atklājuši, ka asinszāle var kalpot kā daudzsološs E vitamīna ieguves avots. Tas savukārt rada iespējas vietējai farmācijas un lauksaimniecības industrijai, jo patlaban E vitamīnu pamatā iegūst no tādām izejvielām, kuras Latvijas apstākļos izaudzēt…

Sintija Ambote / Latvijas Radio

19. maijs, 2025. gads

dabaszinātnes

Aprīļa personība Artūrs Škute: ar rūpēm par Latvijas bioloģiskajiem resursiem 

Ūdens resursu aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana kļūst arvien aktuālāka gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā sniedz Daugavpils Universitātes (DU) profesors Dr. biol. Artūrs Škute, kurš jau vairāk nekā trīsdesmit gadus veltījis pētniecībai, akadēmiskaja…

research Latvia

14. aprīlis, 2025. gads

dabaszinātnes

Ar feromonu slazdiem prognozēs egļu astoņzobu mizgrauža postījumu risku šogad

Lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību, mežu īpašniekiem no 1. aprīļa jāievēro saimnieciskās darbības ierobežojumi. Pētnieki sākuši izvietot arī feromonu slazdus, un pirmās prognozes par egļu kaitēkļa izplatību varēs noteikt maija vidū. Tikmēr mežu īpašniekiem informācija par nogabaliem, k…

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

1. aprīlis, 2025. gads