Uzņēmums "Alternative Plants" laboratorijā audzē unikālas izejvielas kosmētikas nozarei

Author
LSM

7. jūlijs, 2025. gads

uzņēmējdarbība zinātne

Pirms astoņiem gadiem izveidotā biotehnoloģiju uzņēmuma "Alternative Plants" laboratorijā, bioreaktorā un kolbās tiek audzētas unikālas izejvielas kosmētikas nozarei – kadiķa, pūķgalves un cidoniju šūnas. Tās kosmētikas produktu ražošanā testē gan Latvijas kosmētikas uzņēmumi, gan uzņēmumi ārvalstīs.

Anna Ramata-Stunda.png
Biotehnoloģiju uzņēmuma "Alternative Plants" līdzdibinātāja un vadītāja Anna Ramata-Stunda

Biotehnoloģiju uzņēmuma "Alternative Plants" līdzdibinātāja un vadītāja Anna Ramata-Stunda rāda telpu, kur aiz stikla durvīm sterilā vidē bioreaktoros, kolbās un platēs tiek audzētas zaļas un rozā augu šūnas.

"Mēs esam šūnu lauksaimnieki, nevis lauksaimnieki klasiskā izpratnē, jo šajās šūnu kultūrās varam pielāgot, kā mēs tās audzējam, un tādā veidā panākt, ka molekulas, kas ir mums interesantas, šīs augu šūnas ražo vairāk. Tā ir ilgtspējīga ražošanas metode – mazāk ņemam no dabas, izmantojam mazāk materiālu, lai vairāk iegūtu," skaidro Ramata-Stunda

Šūnas audzē no kadiķa, pūķgalves un cidonijām. 

"Kadiķim, piemēram, esam optimizējuši šūnu kultūru, ka tas ražo specifiskus savienojumus, kam ir ļoti spēcīgas pretiekaisuma īpašības. Un cidonijā, kur bija redzamas spilgti rozā šūnas, mums interesē tieši antocianīni, kas aizsargā pret UV nelabvēlīgo iedarbību, kurus cidonijas dabā producē ziedos ļoti īsu periodu. Ja vācam ziedus, tad netiksim pie augļiem, kas ir vajadzīgi pārtikas industrijai, tādēļ efektīvāk varam tos [ziedus] audzēt šādā veidā šūnu kultūrā, pie tam liekot ražot tiešām tos savienojumus, kas ir mums vajadzīgākie," turpina Ramata-Stunda

Laboratorijā atrodas ekstrakcijas iekārtas, kur no šūnu biomasas tiek ražoti ekstrakti, ko izmanto kosmētikas ražotāji. 

Uzņēmuma vadītāja norāda, ka kosmētikas nozarē ir liels pieprasījums pēc dabiskām izejvielām ar konkrētu iedarbību, piemēram, pretiekaisuma, pret UV starojumu un rozāciju.

"Mums ir vēl otra daļa – šie ekstrakti dažādos šķīdinātājos. Tā ir maza laboratorijas daļa, kur mēs gan kaut ko sagatavojam, gan arī veicam izpēti, lai optimizētu esošos produktus un radītu jaunus," piebilst Ramata-Stunda.

«Alternative Plants».png
Publicitātes foto

Uzņēmums sadarbojas ar kosmētikas ražotājiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un citās ārvalstīs.

"Mums ir izplatītāji lielākajos Eiropas tirgos, Polijā, Itālijā, Skandināvijā, Vācijā, Amerikā, Kanādā," uzskaita uzņēmuma vadītāja. 

Privātās investīcijās uzņēmums šobrīd piesaistījis 650 000 eiro un piedalījies piecos Eiropas Savienības projektos, piesaistot vēl 700 000 eiro.

«Alternative Plants» 2.jpg
Publicitātes foto

"Lai pierādītu, ka izejviela ir droša un tā strādā, kā mēs paredzam, tas prasa gana daudz ieguldījumu. Bet mēs esam bijuši ļoti efektīvi sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām, un tas ir tieši dažādu šo atbalsta instrumentu un grantu ietvaros," norāda Ramata-Stunda

Viens projekts patlaban ir noslēguma stadijā, tas apvienoja 17 zinātniskās institūcijas un uzņēmumus. "Tā kā sniega bumba sākusi velties, būs arvien jauni produkti un arvien vairāk tie būs eksporta tirgos," teic Ramata-Stunda.

Sadarbībā ar energoresursu tirdzniecības uzņēmumu "Virši" no izmantotajiem kafijas biezumiem top jauna izejviela – biorafinēts kafijas produkts. 

"Sākām testēt principu, vai un cik daudz mēs varam izvilkt vēl no tā vienreiz jau izmantotā materiāla. Izmantojam papildu fizikālu apstrādi, lai vēl efektīvāk dabūtu interesējošos savienojumus ārā, kofeīnu un visu pārējo. Un nesen arī pabeidzām pētījumu, kurā skatījāmies ietekmi uz ādas apasiņošanu. Rudenī ceram, ka būs nākamie rezultāti, kas vēl vairāk pastiprinās to, ka ir efekts un to var lietot," paskaidro uzņēmuma vadītāja. 

Uzņēmumā šobrīd strādā astoņi darbinieki. Apgrozījums pērn bija neliels – 31 000 eiro, jo biotehnoloģiju uzņēmums vēl ir agrīnās attīstības stadijā.                                                   

saistītie raksti

zinātne project sasniegumi

No notekūdeņiem līdz sabiedrības veselībai: Latvijā top unikāla monitoringa platforma

Sistemātiska un visaptveroša notekūdeņu un citu vides paraugu izpēte attiecībā uz ķīmiskām un toksiskām vielām, medikamentu atliekām, slimību ierosinātājiem un citiem bioloģiskiem riska faktoriem dod iespēju savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un daudz precīzāk izvērtēt to iespējamo ietekmi uz cilvēku…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

24. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Gaisma, kas iedarbina ķīmiju: LU pētnieki izstrādā šķīdinātājus ilgtspējīgākām ķīmijas tehnoloģijām

LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorijā veic jonu šķidrumu sintēzi un izpēti ar mērķi veicināt industriālu ķīmisko procesu ilgtspēju – radīt tādus jonu šķidrumus, kas vienlaikus kalpotu gan par šķīdinātāju (šķidrumu, kas nodrošina reaģēj…

LU Fonds

22. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Apvienos divus Latvijā nozīmīgus medicīnas pētniecības institūtus; cer uz lielāku starptautisko konkurētspēju

No jūnija Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Latvijas Biomedicīnas centrs (BMC) kļūs par vienotu Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu. Abos ar medicīnu saistītajos zinātnes institūtos patlaban norit darbs, lai apvienotu administrāciju, un abu iestāžu vadība pauda, ka pārmaiņas …

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

21. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Nozīmīgs solis bioinformātikas attīstībā: Latvija kļūst par ELIXIR novērotājvalsti

Šā gada 15.–16. aprīlī Apvienotās Karalistes Wellcome Genome Campus norisinājās Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcija ELIXIR Padomes 25. sanāksme, kas pulcēja dalībvalstu pārstāvjus, novērotājvalstis un nacionālo mezglu vadītājus. Sanāksmes laikā tika pieņem…

Rīgas Stradiņa universitāte

20. aprīlis, 2026. gads