Vīrietis – stiprs, atbildīgs, gudrs… un vesels.

Author
Research Latvia

20. novembris, 2026. gads

sabiedrības veselība

Nupat, 19. novembrī, atzīmējām Vīriešu dienu. Sakām lielu paldies par vīriešu ikdienas pienesumu, rūpējoties par savām ģimenēm, profesionāli un atbildīgi veicot savu darbu un sargājot mūsu dzimteni. Vienlaikus ikvienam – gan sievietēm, gan vīriešiem – ir nepieciešams laiks, lai parūpētos ne tikai par apkārtējiem, bet arī sevi pašu. 

Novembris ir starptautiskais vīriešu veselības mēnesis, kura laikā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta vīriešu fiziskajai un mentālajai veselībai, profilaksei un agrīnai diagnostikai. Latvijā patlaban mēs nevaram lepoties ar izciliem vīriešu veselības rādītājiem. Statistiski vīrieši Latvijā dzīvo aptuveni 10 gadus īsāku mūžu nekā sievietes, vidēji 2,5 reizes biežāk nekā sievietes mirst no ārējiem nāves cēloņiem, tostarp veido 81% no pašnāvību veikušajiem (Slimību profilakses un kontroles centra dati). Tas norāda uz nopietnām problēmām gan fiziskās, gan mentālās veselības jomā, bet vai iemesli ir sliktāka imunitāte, nevērība pret savu veselību vai arī daudz dziļāku problēmu kopums? Un cik lielu lomu veselīgu dzīves paradumu uzturēšanā spēlē sabiedrības priekšstati un stereotipi par vīrišķību un tai piedēvētajām pazīmēm? 

Par vīriešu veselības rādītājiem, to iemesliem, kā arī iespējamajiem risinājumiem rādītāju uzlabošanā sarunājāmies ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētnieci Ļubovu Tihomirovu un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru, filosofu un psihologu Ventu Sīli. 

 

Bioloģiskie un uzvedības faktori

Īsāks dzīves ilgums vīriešiem salīdzinājumā ar sievietēm daļēji ir saistīts ar bioloģiskām atšķirībām. “Daļu atšķirības nosaka bioloģija, piemēram, estrogēnu aizsargājošā ietekme uz sirdi un asinsvadiem un hromosomu atšķirības. Visā pasaulē šī bioloģiskā daļa veido aptuveni 3 līdz 5 gadus,” stāsta zinātniece Ļubova Tihomirova. Estrogēni ir dzimumhormoni, kas labvēlīgi ietekmē asinsvadu darbību un dažus holesterīna vielmaiņas procesus. Tāpēc sievietēm reproduktīvajā vecumā, kam estrogēnu līmenis ir ievērojami lielāks nekā vīriešiem, vidēji ir zemāks noteiktu sirds un asinsvadu slimību risks nekā tāda paša vecuma vīriešiem.

Līdz ar to sievietēm ir zināmas bioloģiskas priekšrocības attiecībā uz dzīves ilgumu, taču Latvijā novērotā īpaši lielā dzīves ilguma atšķirība, kas ir viena no lielākajām Eiropā, liecina – būtiska vīriešu priekšlaicīgās mirstības daļa ir saistīta ar faktoriem, kurus potenciāli iespējams mainīt. Pārējo Latvijā nosaka uzvedība un sociālie faktori: alkohols, smēķēšana, traumas un nelaimes gadījumi, pašnāvības un vēlīna vēršanās pie ārsta.

Zinātniece norāda, ka pēc OECD datiem priekšlaicīgā mirstība no neinfekciju slimībām Latvijā vīriešiem ir 318 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet sievietēm 163. Pārmērīga alkohola un tabakas lietošana un neveselīgs uzturs rada augstu mirstību no novēršamām slimībām, un Latvijas vīriešiem tā ir augstākā visā OECD.  

“Tātad runa nav par “vājāku imunitāti”. Lielākā daļa atšķirības ir novēršama. To nosaka riska uzvedība, kas uzkrājas gadu desmitos, un vīrietības normas, kas attur meklēt palīdzību,” skaidro Ļ. Tihomirova. 

Bet kāpēc riskanta un neapdomīga uzvedība ir tik “populāra” tieši vīriešu vidū? 

“Daļēji tā ir sociāli konstruēta parādība. Riska uzņemšanās bieži kalpo kā statusa un vīrišķības pierādīšana citu vīriešu acīs, tāpēc dzeršana un tai sekojošā sēšanās pie stūres vai peldēšana reibumā nereti notiek grupā. Tad tas ir jautājums par to, kādas vērtības dominē vīriešu grupās un kāpēc viņi šīs grupas izvēlas, jo varētu taču izvēlēties arī citas grupas un vērtības”, skaidro zinātnieks Vents Sīlis.

Slimību profilakses un kontroles centra faktu lapa
Slimību profilakses un kontroles centra infografika
Obligātās veselības pārbaudes

Profilaktiskās apskates pie ģimenes ārsta vīriešiem ir jāveic vismaz reizi gadā. Apskates laikā mēra asinsspiedienu, svaru, ķermeņa masas indeksu un vidukļa apkārtmēru, kā arī pārrunā smēķēšanu, alkohola lietošanu, fizisko aktivitāti un garastāvokli. Kas vēl ir jādara, izņemot ģimenes ārsta apmeklēšanu?

Vecāks vīrietis vizītē pie daktera
Ilustratīvs attēls. Avots: Getty Images Pro

Pēc 40 gadu vecuma vajadzētu regulāri vajadzētu pārbaudīt glikozes un holesterīna līmeni asinīs, vēl agrāk, ja ir riska faktori. Reizi gadā jāapmeklē zobārsts un zobu higiēnists.

“Sākot no 50 gadu vecuma, jāpiedalās valsts organizētajā zarnu vēža skrīningā. Par prostatas vēža pārbaudi (PSA analīzi) jārunā ar ģimenes ārstu, parasti no 50 gadu vecuma, bet agrāk, ja tēvam vai brālim ir bijis prostatas vēzis,” komentē Ļubova Tihomirova.

Tomēr nereti dzirdēts, ka vīrieši retāk apmeklē ārstus un biežāk uzskata, ka viņiem nekas nekaiš pat tad, kad ir jau parādījušies slimības simptomi. “Precētiem un partnerattiecībās dzīvojošiem vīriešiem mirstība ir zemāka, un daļēji tas ir tāpēc, ka partnere pamana simptomus, mudina un organizē vizītes. Tas strādā, un partneres iesaiste ir vērtīga,” komentē Ļubova Tihomirova. 

Pētnieces citāts

 

Ne tikai fiziska, bet arī emocionāla būtne 

Ja pie daktera vismaz retu reizi tiek aiziets un medikamenti slimību ārstēšanai un fiziskās veselības uzturēšanai – lietoti, tad mentālajai veselībai uzmanība tiek pievērsta krietni mazākā mērā vai vispār nemaz. 

Stigma par mentālās veselības problēmām veidojas no sabiedrības gaidām, ka vīrietim jābūt stipram, jākontrolē emocijas un problēmas jārisina pašam. Palīdzības meklēšana tādā gadījumā tiek uztverta kā vājums. Vents Sīlis tādu uztveri uzskata par graujošu un aplamu, skaidrojot, ka ievainojamības aspekts ir svarīgs abiem dzimumiem un palīdzības meklēšana īstajā brīdī ir briedums. 

“Ievainojamība patiesībā ir nevis vājuma demonstrācija, bet gan adekvātas sevis un pasaules uztveres nosacījums. Neviens cilvēks nav visvarens - tā būtu tāda infantila, narciska fantāzija par sevi kā par mūžīgo Varoni,” piebilst Vents Sīlis. 

Profesora Venta Sīļa citāts

Ja palīdzība netiek meklēta, nerisinātās emocionālās problēmas pamazām var samilzt līdz nopietnām mentālās veselības problēmām – depresijai, alkoholismam un pat pašnāvnieciskām tieksmēm. 

“Vīriešiem depresija bieži izpaužas netipiski: kā aizkaitināmība, dusmas, riskanta uzvedība, pārmērīgs darbs vai alkohola lietošana. Tāpēc to retāk atpazīst gan paši vīrieši, gan ārsti. Sekas ir skaudras. Sievietēm depresiju diagnosticē biežāk, bet no pašnāvībām mirst ievērojami vairāk vīriešu,” norāda Ļubova Tihomirova. 

Vīriešiem depresiju patiesi ir grūtāk diagnosticēt, īpaši, ja sabiedrībā ir iemācīta un uzturēta norma, ka “stiprais dzimums” nedrīkst raudāt, izjust skumjas un sēras. Šajā gadījumā noderētu vērsties pie psihoterapeita vai psihologa, kas palīdzētu izprast neapzinātos, destruktīvos domu modeļus, kas traucē vīrietim veidot veselīgas attiecības gan pašam ar sevi, gan apkārtējiem. Tomēr arī šajā ziņā ne vienmēr tradicionālā runāšana par jūtām psihologa kabinetā ir vīrietim vispiemērotākā terapijas forma.

“Problēma nav vienkārši tas, ka “vīrieši neprasa palīdzību”, bet gan tas, ka psihoterapijas valoda un forma ir tuvāka tai socializācijas formai, kurā ir audzinātas sievietes. Daudziem šķiet, ka viņus var saprast tikai terapeits vīrietis, kas gan īsti neatbilst patiesībai, bet šis priekšstats radies pateicoties psiholoģiskās palīdzības simboliskajai “feminizācijai” - psiholoģijas nozarē valda nospiedošs sieviešu īpatsvars, tādēļ daudziem vīriešiem grūti iedomāties kā to visu piemērot sev,” uzsver Vents Sīlis. 

Ļubova Tihomirova norāda arī, ka atbilstoši pētījumiem vīriešus labi sasniedz praktiskas, uz rīcību vērstas pieejas: kustības un sports, kopīgas aktivitātes, darba vietas programmas, digitāli un anonīmi atbalsta rīki. “Liela nozīme ir arī publiski pazīstamu vīriešu atklātiem stāstiem par savu pieredzi.”

Vīrieši sporta zālē
Ilustratīvs attēls. Avots: Unsplash.com

Sarunas par emocijām nav gluži tā vide, kurā vīrieši būtu raduši uzturēties. “Terapija vīrietim var izrādīties kā svešvalodas apguve, proti, lai kaut ko pateiktu, par savām jūtām, emocijām un vajadzībām, viņam vispirms ir jāiemācās emociju un savu iekšējo procesu nosaukumi, kas nav kaut kāda dabiska iemaņa. Labā ziņa ir tā, ka šī kultūra tomēr mainās un vīrieši arvien vairāk un biežāk apmeklē psihologa un psihoterapeita kabinetu,” stāsta Vents Sīlis. 

Vīriešu kopienu nozīme

Viens no mūsdienās pieejamajiem veselīgajiem rīkiem emocionālās un mentālās veselības uzturēšanai ir dalība dažādās vīru grupās. Svarīgākā atšķirība ir grupu mērķis – ir vīru grupas, kurās notiek sarunas par emocijām, attiecībām, dzīves grūtībām, vīrišķību, pašvērtējumu un personīgo izaugsmi. Tāpat ir grupas, kas palīdz stiprināt ģimenes attiecības, izprast tēva lomu un vecāku emocionālo labklājību, atsevišķās grupās sniedz psiholoģisko atbalstu tēviem šķiršanās procesā. Un ir arī profesionāli vadītas un specializētas psihoterapijas grupas veselības aprūpes iestādēs.

“Vīru grupas veido un vada paši vīri. Tas nozīmē, ka paši vīrieši meklē valodu un veidu kā runāt par sevi un saviem iekšējiem procesiem - un, iespējams, ka šī valoda atšķirsies no vispārpieņemtās psiholoģijas valodas,” stāsta Vents Sīlis. 

“Protams, ka pirmo reizi atnākot uz vīru grupu pastāv sākotnējā emocionālā spriedze starp vīrieša vēlmi emocionāli atklāties un bailēm no pazemojuma. Lai mazinātu šo spriedzi, grupas darba metodikā ir ieviestas skaidras drošības normas: konfidencialitāte - viss runātais paliek aplī, klausīšanās ar sirdi - bez vērtējuma un vēlmes konkurēt, izvairīšanās no nelūgtu padomu došanas,” stāsta Vents Sīlis, kurš pats darbojas grupā “Telpa Vīriem”.  

“Atklātība un dziļums parādās pakāpeniski, pēc tam, kad kāds konkrēts vīrietis uzdrošinās atklāties pirmais. Parasti tas ir kāds no vadītājiem, kam ir uzkrāta zināma pieredze ievainojamības un autentiskuma praktizēšanā, bet tik pat bieži tas ir kāds no atnākušajiem vīriem, kurš ir izmisis un noguris malties ar savām problēmām vienatnē. Un tas ir jaudīgs psiho-sociāls mehānisms: viena vīrieša atklātība paver ceļu citu vīriešu autentiskumam.” 

Vīru grupas ir pierādījums tam, ka vīrieši emocionālās grūtības var risināt veselīgos veidos – caur drosmi, atklātību un sava cilvēciskuma pieņemšanu. 

vīrieši draudzīgi sēž un sarunājas
Ilustratīvs attēls

Noslēgumā gribētos piebilst, ka ikvienam vīrietim būtu jārūpējas gan par savu fizisko, gan mentālo veselību dažādos veidos – uzņemot daudzveidīgu uzturu, veicot piemērotas fiziskas aktivitātes, veicot regulāras veselības pārbaudes un nepieciešamības gadījumā vēršoties pie mentālās veselības speciālistiem vai meklējot atbalstu vīru grupās. Noteikti ir arī citi veidi, kā veselīgi parūpēties par sevi. 

Vienas receptes, kas derētu visiem, nav. Taču pavisam noteikti ikviens var darīt iepriekšminēto un atrast arī sev piemērotos individuālos veidus, kā palīdzēt dzīvot ilgu un veselīgu mūžu. 

Vēlam stipru veselību! 

 

saistītie raksti

sabiedrības veselība medicīna

Nevis gaidīt operāciju, bet tai gatavoties. Ārsta padomi labākai veselībai un rezultātiem

Rakstu sagatavoja Rihards Pēteris Ročāns (RSU medicīnas doktors, RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijas un klīnisko simulāciju katedras docētājs, Vītola klīnikas vecākais anesteziologs ) Ikviena operācija ir saistīta ar komplikāciju riskiem. Taču, ja laiks ļauj un operācija var būt plānveida…

Rihards Pēteris Ročāns, RSU medicīnas doktors, RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijas un klīnisko simulāciju katedras docētājs, Vītola klīnikas vecākais anesteziologs

17. novembris, 2026. gads

medicīna sabiedrības veselība starptautiskā sadarbība

Pārstrādājot mitohondrijus, imūnšūnas var labāk cīnīties ar infekcijām

Vai pretmikrobu terapija varētu cīnīties ar infekcijām, ne tikai iedarbojoties uz mikrobiem, bet arī palīdzot mūsu imūnšūnām darboties efektīvāk? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieki sadarbībā ar starptautisku zinātnieku komandu atklājuši daudz…

Rīgas Stradiņa universitāte

16. novembris, 2026. gads

sporta zinātne sabiedrības veselība

No laboratorijas līdz futbola laukumam: FLPP projektā izpētīts - kā viedais tekstils palīdz izprast un uzlabot kustības

Vai apģērbs var palīdzēt cilvēkam labāk izprast savas kustības? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Vidzemes Augstskolu (ViA) attīsta viedā tekstila risinājumus, kas ļauj iegūt informāciju par ķermeņa kustībām un izmantot to vingrinājumu izp…

Latvijas Zinātnes padome

13. novembris, 2026. gads

sabiedrības veselība

RSU notiks valsts pētījumu programmas projekta noslēguma konference par pusaudžu psihiskās veselības novērtēšanu

25. novembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notiks valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” projekta noslēguma konference “Pusaudžu psihiskās veselības novērtēšana – no pētījuma rezultātiem līdz praktiskiem risinājumiem”. Tajā RSU un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki iepazīst…

Latvijas Zinātnes padome

12. novembris, 2026. gads