Kā digitālā vide maina mūsu lasīšanas spējas: LU pētījums par lasīšanas procesiem ekrānos

Author
Ilze Ceple, LU EZTF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa

13. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) un Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) pētnieki uzsākuši fundamentālu starpdisciplināru pētījumu, lai noskaidrotu, kā digitālās ierīces ietekmē lasīšanas paradumus, uzmanību un teksta izpratni.

csm_OPTM_017_b13ab8de47_Toms Grīnbergs.jpg
Foto autors: Toms Grīnbergs, LU


Mūsdienās ekrānos pieejamie teksti kļūst īsāki un fragmentētāki, savukārt pieaugušajiem Latvijā bieži ir grūtības saprast sarežģītāku rakstisku informāciju. Projekts apvieno valodniecības, kognitīvo zinātņu un redzes pētniecības metodes, tostarp acu kustību analīzi, lai zinātniski izvērtētu lasīšanas procesus datoros un viedtālruņos. Iegūtie rezultāti palīdzēs izstrādāt praktiskas vadlīnijas efektīvākai informācijas pasniegšanai digitālajā vidē, mazinot manipulācijas riskus un uzlabojot sabiedrības spēju kritiski uztvert informāciju.

Kā mainās lasīšanas paradumi un teksta izpratne laikā, kad arvien vairāk tiek lasīts dažādos ekrānos?

Ekrānos pieejamie teksti kļūst arvien īsāki, fragmentētāki un daudzveidīgāki, iekļaujot ne tikai rakstīto informāciju, bet arī vizualizācijas un skaņu. Lai gan vidējais lasīšanai veltītais laiks ir saglabājies nemainīgs, pētījumi psiholoģijā, psihoingvistikā un kognitīvajās zinātnēs norāda uz pieaugošiem izaicinājumiem saglabāt uzmanību, iedziļināties garākos un sarežģītākos tekstos, analizēt to nozīmi un atšķirt faktus no viedokļiem. Turklāt pēc jaunākajiem OECD lasītprasmes novērtēšanas datiem vairāk kā katram trešajam pieaugušajam Latvijā ikdienā ir grūtības saprast sarežģītāku rakstisku informāciju.  

Plašo un ātro informācijas piekļuvi ir iespējams izmantot ne tikai labiem nolūkiem informācijas apstrādes uzlabošanai, bet arī lai manipulētu ar sabiedrības viedokli un uzvedību. Lai risinātu šo aktuālo problēmu, ir svarīgi noskaidrot, kāds ir efektīvākais informācijas nodošanas veids digitālajās ierīcēs, kas nu jau ir kļuvušas par galveno lasīšanas vidi. Šis LU fundamentālais pētījums padziļināti analizē faktorus, kas ietekmē lasīšanu un informācijas uztveri, sniedzot zinātniski pamatotas atbildes uz būtiskiem šīs tēmas jautājumiem.

Lai izpētītu tik daudzdimensionālu jautājumu, būtiska loma ir starpdisciplinārai pieejai, kas apvieno efektīvākās metodes no dažādām nozarēm. Projekts apvieno validētus kognitīvos testus un uzdevumus, kā arī starptautisku pētījumu pieredzē pārbaudītus, speciāli latviešu valodai pielāgotus lasīšanas materiālus ar acu kustību analīzi, kas ļauj objektīvi novērtēt lasīšanas procesu un gūt detalizētu informāciju par lasīšanas stratēģijām, lasot tekstus datorā un viedtālrunī. Projektā iegūtie rezultāti nodrošinās salīdzināmu, zinātniski pamatotu un daudzdimensionālu lasīšanas procesu izvērtējamu digitālajā vidē.

Ņemot vērā tēmas daudzpusību, šajā projektā ir īpaši svarīgi, ka spēkus ir apvienojušas pētniecības grupas no vairākām LU fakultātēm, katra ar savu kompetenci, pieredzi un padziļinātajām zināšanām no dažādām jomām. Projekta ietvaros sadarbojas pieredzējušie un jaunie zinātnieki no LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) un Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF). HZF pētnieki izstrādā dažāda apjoma un tekstu tipu lasīšanas uzdevumus, analizē to sintaktisko struktūru un vērtē lasīšanas izpratni atkarībā no dažādiem faktoriem. EZTF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa, kurai ir plaša pieredze acu kustību analīzē, nodrošina pētījuma tehnisko īstenojumu – speciāli izstrādātos acu kustību pieraksta risinājumus, datu ieguvi un apstrādi, kā arī mērījumu kvalitātes kontroli. Savukārt kognitīvo procesu novērtēšanā būtiska loma ir EZTF Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijai, tādējādi papildinot pētījumu ar daudzpusīgu skatījumu uz lasīšanas izpratni, uzmanības procesiem, darba atmiņu un citiem kognitīvajiem aspektiem. Šāda pieeja stiprina starpdisciplināru sadarbību starp valodas pētniecību, redzes zinātni un kognitīvajām zinātnēm.

Starptautiskie zinātniskie eksperti norāda: “Šis pētījums ir unikāls latviešu valodas kontekstā un sniegs ieguldījumu jauno paaudžu lasīšanas paradumu izpratnē, kā arī uzlabos dažādas tekstuālās informācijas nodošanu digitālajās platformās.”

Projekta rezultāti palīdzēs risināt mūsdienu digitālā laikmeta izaicinājumus, sniedzot iespēju izstrādāt praktiskas rekomendācijas un vadlīnijas efektīvākai informācijas pasniegšanai, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju spēju orientēties plašajā digitālā satura apjomā, kritiski izvērtēt informāciju un mazinot manipulācijas riskus ar sabiedrības viedokli. Projekts sniegs ieguldījumu ne tikai zinātniskajā izpratnē par lasīšanu un valodas apstrādi, bet arī jaunu pētniecības pieeju attīstībā. Tas palīdzēs pilnveidot latviešu valodai pielāgotus pētniecības instrumentus un paplašinās acu kustību analīzes izmantojumu starpdisciplināros pētījumos. Iegūtie rezultāti sniegs arī nozīmīgu ieskatu tajā, kā notiek lasīšana digitālajā vidē un kā dažādu tekstu uztveri ietekmē lasīšanas platforma, tādējādi palīdzot veiksmīgāk veidot un pielāgot informāciju, lai tā būtu vieglāk uztverama un efektīvāk nododama dažādām auditorijām.

Latvijas Zinātnes padomes atbalstīto fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu “Lasīšanas process digitālajā laikmetā: faktori, kas nosaka veiksmīgu lasīšanu digitālajās ierīcēs” (Nr. lzp-2025/1-0195) LU EZTF un LU HZF pētnieki uzsākuši 2026. gada janvārī un to plānots īstenot trīs gadu laikā.

*** 

OECD. (2024). Do adults have the skills they need to thrive in a changing world? Survey of Adult Skills 2023. OECD Publishing. doi.org/10.1787/b263dc5d-en

Annisette, L. E., & Lafreniere, K. D. (2017). Social media, texting, and personality: A test of the shallowing hypothesis. Personality and individual differences, 115, 154-158.

Hakemulder, F., & Mangen, A. (2024). Literary reading on paper and screens: Associations between reading habits and preferences and experiencing meaningfulness. Reading Research Quarterly, 59(1), 57-78.

Wilmer, H. H., Sherman, L. E., & Chein, J. M. (2017). Smartphones and cognition: A review of research exploring the links between mobile technology habits and cognitive functioning. Frontiers in psychology, 8, 251723.

saistītie raksti

sociālās zinātnes

Koferi sakrāmēt ir viegli – grūtākais ir atkal sajusties kā mājās. LU pēta atgriešanās migrantu sajūtas

Atgriešanās dzimtenē pēc daudziem gadiem ārvalstīs bieži šķiet vienkārša – sakrāmē koferi un brauc mājās. Taču praksē tas daudziem ir emocionāli sarežģīts process. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izstrādājuši pirmo konceptuālo modeli, kas skaidro ne tikai atgriešanās migrācijas radīto stresu, …

Iveta Ozola-Cīrule (Mg. psych. zinātniskā grāda kandidāte, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte), Baiba Martinsone (Dr. psych. prof., Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte)

8. jūlijs, 2026. gads

inovācija sociālās zinātnes

Izmērīt to, ko cilvēks nespēj pateikt. Jauna RTU laboratorija pēta cilvēka uzvedību, emocijas un izvēles

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" …

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

6. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes humanitārās zinātnes un māksla

Digitālā kultūra Latvijā: ko patērējam tiešsaistē un kāpēc joprojām izvēlamies klātieni?

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts publicējis pētījuma ziņojumu “Latvijas iedzīvotāju digitālā kultūras patēriņa paradumi”, kurā analizēts, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē kultūras patēriņu Latvijā, kā iedzīvotāji izmanto digitālo kultūras saturu un kā digitālā līdzda…

LKA Kultūras un mākslas institūts

2. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes

Kas notiek, kad uzvar Latvija? Pētnieki skaidro sporta spēju saliedēt latviešus

Dzīve dažādās informācijas telpās, paaudžu atšķirības un vērtību sadursmes nereti tiek minēti kā iemesli, kas sabiedrībā liek justies sašķeltiem un atsvešinātiem. Turklāt kā etalons sabiedrības spējai vienoties kopīgu mērķu vārdā tiek minēta Atmoda, kas liek uzdot jautājumu, vai arī tagad mēs spētu…

Sandra Kropa-Kaļužnaja (LSM raidījumu vadītāja, vides žurnāliste)

2. jūlijs, 2026. gads