Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Zviedrijas un Austrālijas paleontologiem Kurzemes augšējā devona nogulumos atklājuši un aprakstījuši jaunu, līdz šim nezināmu plaušzivju sugu, kura nosaukta par godu latviešu dievībai Jumim. Pētnieku atradums sniedz būtiskas jaunas ziņas par mugurkaulnieku evolūciju pirms aptuveni 360 miljoniem gadu, kad daļu Latvijas teritorijas klāja sekla tropu jūra un Kurzemē pastāvēja plaša delta.
"Šis atklājums ir izcils starptautiskās zinātniskās sadarbības piemērs. Strādājot kopā ar Zviedrijas un Austrālijas ekspertiem, mums kārtējo reizi izdevies pierādīt, ka Latvijas devona nogulumi ir pasaules mēroga dārgumu krātuve seno zivju pētniekiem," uzsver pētījuma projekta vadītājs, paleontologs, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļas profesors un vadošais pētnieks Ervīns Lukševičs.
Jaunā suga un ģints tika identificēta, veicot vienīgā parauga – pilnīgu aukslēju, smadzeņu kapsulas daļas un zobu plātņu – rūpīgu izpēti un morfoloģisko analīzi. Fosiliju 2022. gada paleontoloģisko izrakumu sezonā Cieceres upes baseina atsegumā “Pavāri-2” atrada LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas lektors Valters Alksnītis. Tās izpētē piedalījās LU pētnieki Ervīns Lukševičs, Valters Alksnītis, Flindersas Universitātes pētnieces Obrija Kiernana (Aubrey R. Keirnan) un Alise Klementa (Alice M. Clement), kā arī Upsalas Universitātes pētnieki Pērs Ālbergs (Per Erik Ahlberg) un Gžegožs Niedžviedzki (Grzegorz Niedzwiedzki).
Atklātās plaušzivs galvaskausa fragments ir lieliski saglabājies un tajā redzamas unikālas pazīmes, kas ļāva nodalīt to jaunā sugā. Zobu plātņu kontūras atgādina Jumja zīmi, tāpēc suga (pilnais nosaukums ir Jumisodus latus) nosaukta par godu latviešu druvu (auglības) dievībai.
Atklājuma nozīmi apstiprina augusta beigās žurnālā Journal of Vertebrate Palaeontology publicētais zinātniskais raksts “A new Late Devonian dipnoan from the Ketleri Formation of Latvia”. Tas ir viens no prestižākajiem mugurkaulnieku paleontoloģijas jomas žurnāliem un specializējas nozīmīgu pētījumu publicēšanā par mugurkaulnieku izcelsmi, evolūciju, morfoloģiju, taksonomiju un paleoekoloģiju. Pētījuma publikācija šajā žurnālā apliecina atklājuma zinātnisko nozīmību un starptautisko aktualitāti. Raksta publicēšana ļauj atklājumu darīt zināmu plašai starptautiskai paleontologu kopienai, kā arī palielina tā redzamību un pielietošanu turpmākajos pētījumos.
Par projektu:
Paleontoloģiskie izrakumi un fosiliju izpēte tiek līdzfinansēti Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Famenas laikmeta beigu četrkājainie mugurkaulnieki no ekvatora līdz dienvidu polārajam lokam: daudzveidība un paleoekoloģija” ietvaros.
