Latvija piedalās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas pilotprojektā par radošās ekonomikas mērīšanu

Author
Latvijas Kultūras akadēmija

17. decembris, 2025. gads

humanitārās zinātnes un māksla sociālās zinātnes sadarbība

Latvija uzsāk sadarbību ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO) starptautiskā pilotprojektā radošās ekonomikas mērīšanas metodoloģijas aprobācijai. Latvijas dalība šajā iniciatīvā kļuva iespējama, pateicoties Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta pētnieces Dr. oec. Ievas Zemītes iniciatīvai un uzsāktajām sarunām ar WIPO ekspertiem Starptautiskajā Kultūras ekonomikas konferencē, kas 2025. gadā norisinājās Roterdamā. Projektu valsts līmenī vada Kultūras ministrija, un tā īstenošanā piedalās Centrālā statistikas pārvalde, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citi partneri.

Pārrunas par sadarbību aizsākās 2025. gada jūnijā, Roterdamā, kur Starptautiskajā Kultūras ekonomikas konferencē Ieva Zemīte prezentēja valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS ietvaros tapušo pētījumu “Kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieeju attīstība”.

WIPO eksperti, prezentējot tūlīt pēc LKA ziņojuma, vairākkārt atsaucās uz I. Zemītes sniegto analīzi, uzsverot nepieciešamību radošo ekonomiku skatīt kā plašu un savstarpēji saistītu ekosistēmu.

Konferencē WIPO iepazīstināja ar jauno radošās ekonomikas mērīšanas metodoloģiju un paziņoja, ka tās izmēģināšanai tiks izvēlētas tikai 12 valstis pasaulē, kurām tiks nodrošināts ekspertu atbalsts.

Pasaules_Intelektuala_ipasuma_organizacijas_pilotprojekts.jpg
Publicitātes foto.

Pēc prezentācijas I. Zemīte pauda Latvijas interesi iesaistīties pilotprojektā un rosināja diskusiju par metodoloģijas testēšanas iespējām. Tam sekoja sadarbības process starp LKA un Kultūras ministriju, izvērtējot WIPO noteikto nosacījumu, ka projektam jābūt valsts līmenī iniciētam un vadītam. Balstoties uz šo ietvaru, tika sagatavots Latvijas pieteikums dalībai, un Kultūras ministrijas aicinājumam piedalīties atsaucās Centrālā statistikas pārvalde, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citi eksperti, nodrošinot profesionālu pamatu metodoloģijas pielāgošanai Latvijas situācijai un datu nozīmības izvērtēšanai nacionālās politikas kontekstā.

LKA projektā sniegs akadēmisko atbalstu, iesaistoties metodoloģijas adaptācijā, radošās ekonomikas ekosistēmas analīzē, datu interpretācijā un rekomendāciju izstrādē kultūrpolitikas veidošanai.

I. Zemīte uzsver: “Latvijas dalība šajā pilotprojektā ir būtisks solis radošās ekonomikas izpētē un pierādījums tam, ka akadēmiskais darbs spēj ietekmēt starptautiskus procesus un sniegt konkrētu pienesumu valsts kultūrpolitikas attīstībai.” Dalība WIPO pilotprojektā sniegs Latvijai iespēju iegūt starptautiski salīdzināmus datus, stiprināt radošo nozaru politikas plānošanu un paplašināt starpinstitucionālo sadarbību.

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūra, kas kalpo pasaules radošajiem profesionāļiem, nodrošinot, ka viņu idejas ir aizsargātas un droši nonāk tirgū. Tā palīdz radošajām personām un uzņēmējiem aizsargāt un popularizēt savu intelektuālo īpašumu pāri valstu robežām, kā arī darbojas kā platforma jaunāko intelektuālā īpašuma jautājumu risināšanai. WIPO datu modeļi tiek izmantoti visā pasaulē.

saistītie raksti

humanitārās zinātnes un māksla zinātne

In memoriam. Mūžībā aizsaukts vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis

Ceturtdien, 30. jūlijā, mūžībā aizsaukts muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs un veidotājs, ilggadējais direktors un kurators, vēsturnieks, LZA loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vēstures goda doktors Marģers (Meirs) Vestermanis (1925-2026), liecina muzeja "Facebook" kontā publicētā informāc…

delfi.lv

31. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes

Maz kārtības, daudz tiešuma. Ko par sabiedrību stāsta uzraksti, simboli un skrāpējumi pilsētā?

Pilsēta nepārtraukti sarunājas. Tā komunicē ne tikai caur oficiālām zīmēm, reklāmām, arhitektūru un informatīvām norādēm, bet arī caur spontāniem uzrakstiem, skrāpējumiem, simboliem un piezīmēm, kas parādās uz sienām, pieturām, žogiem un citām pilsētvides virsmām. Kas īsti ir šī ielu rakstība, un k…

Anete Liepiņa, Valts Valters Kronbergs, lsm.lv

30. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes

Pētījums: par kultūras pieredzi klātienē cilvēki gatavi maksāt vairāk, nekā par digitālo saturu

Kopš pandēmijas digitālā kultūra kļuvusi par neatņemamu kultūras ekosistēmas daļu, tomēr tā nav aizstājusi klātienes pieredzi. Jauns Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums rāda, ka cilvēki par klātienes kultūru ir gatavi maksāt daudz lielākas summas, nekā par to pašu digitālajā veidolā. Ta…

Anete Ašmane-Vilsone (LSM kultūras žurnāliste un raidījumu vadītāja )

29. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes personība zinātnes komunikācija

RSU pētniece Anna Žabicka aizstāv disertāciju Vīnes Universitātē pēc vairāku gadu pētījuma un astoņu mēnešu dzīves pansionātā

Kas īsti notiek pansionātā? Kāda ir cilvēku ikdiena vietā, kuru sabiedrībā bieži vien uztver tikai caur stereotipiem? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, sociālantropoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece Anna Žabicka vairākus gadus veica pētījumu kādā L…

Rīgas Stradiņa universitāte

27. jūlijs, 2026. gads