Starptautiskā sieviešu un meiteņu diena zinātnē tiek atzīmēta 11. februārī, kad ik gadu izceļ pētnieču sasniegumus, kā arī iedvesmo topošās pētnieces iesaistīties zinātnē. Mums ir īpašs iemesls būt lepniem, jo Latvija ir starp vadošajām Eiropā dzimumu līdztiesībā tieši zinātnes jomā.
Zemāk apkopoti aktuālie dati par Latvijas sievietēm zinātnē, iekļaujot zinātnes komunikācijas platformas researchLatvia veidotā “Zinātne Latvijai 2026” kalendārā esošo pētnieču iedvesmas citātus.
“Zinātne ļauj redzēt un izprast pasauli plašāk un dziļāk, lēmumus balstot pētījumos un pierādītos faktos, nevis pieņēmumos. Zinātne atver mums ceļu ne tikai uz dažādu procesu izpratni, bet arī uz drošāku nākotni,” pauž “Zinātne Latvijai 2026” kalendāra marta personība Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas vadītāja Mg. med. vet. Žanete Šteingolde.
Jaunākie Eiropas Komisijas dati (Eurostat, 2026) apliecina, ka Latvijā 50,9% zinātnieku ir sievietes, kas ir ceturtais augstākais rādītājs starp 38 Eiropas valstīm. Mēs esam par 10 procentpunktiem augstāk nekā ES vidējais rādītājs (40,5%) un esam starp tām 14 valstīm, kas jau ir sasniegušas dzimumu līdzsvaru zinātnieku vidū.
Karjeras attīstības dimensijā Latvija sasniedz 100 punktus no 100. Tas nozīmē, ka sievietēm un vīriešiem mūsu valstī ir pilnīgi vienlīdzīgas iespējas attīstīt akadēmisko karjeru.
“Darbojoties zinātnē, Tev ir aizraujoša iespēja veidot un piedzīvot nākotni, pirms tā kļuvusi par ikdienu,” iedrošina “Zinātne Latvijai 2026” kalendāra augusta personība Agroresursu un ekonomikas institūta Bioekonomikas departamenta Ilgtspējīgas lauksaimniecības pētniecības vienības pētniece Mg. soc. sci. Ieva Leimane.
Zinātnieku grupā (55+) vīrieši ir pārstāvēti proporcionāli vairāk (40%), salīdzinot ar 32% sieviešu. Taču jaunāko zinātnieku vidū situācija ir līdzsvarota, kas liecina par pozitīvām tendencēm nākotnē. Šī brīža tendence visā Eiropas Savienībā ir zinātnieču skaita pieaugums, kas ir straujāks nekā vīriešu vidū. Jāatzīmē, ka Latvijā pieauguma temps ir gandrīz vienāds (1,9% gadā sievietēm, 2,0% vīriešiem), bet tas ir tieši tāpēc, ka jau esam tuvu līdzsvaram. Citām valstīm šis ceļš vēl ir ejams.
Latvijas zinātnieces veiksmīgi sevi pierādījušas ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā arēnā, vadot "Apvārsnis Eiropa" projektus, piedaloties Eiropas Pētniecības telpas darba grupās un sadarbojoties Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumos un konsorcijos (ESFRI, ERIC). Viņu zinātniskā darbība nodrošina atvērtu piekļuvi augstas kvalitātes pētniecības infrastruktūrai un paaugstina Eiropas zinātniskās darbības kvalitāti, piesaistot labākos zinātniskos darbiniekus no visas pasaules.
Dārzkopības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, “Zinātne Latvijai 2026” kalendāra jūlija personība Dr. agr. Līga Lepse uzsver: “Zinātne ir dziļi sievišķīgs pasaules izzināšanas ceļš. Sieviete pēc savas būtības ir vērotāja un intuīcijas vadīta patiesības meklētāja. Kad šai dabiskajai zinātkārei pievienojas zināšanas, piedzimst pētniece.”
Zinātnes komunikācijas platformas researchLatvia vārdā aicinājām “Zinātne Latvijai 2026” kalendārā esošās pētnieces iedvesmot karjerai kādā no zinātnes jomām.
Mūsu starptautisko klātbūtni stiprina arī ERAF projekts "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība". Projekta ietvaros darbojas zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia, kas popularizē Latvijas zinātnes sasniegumus un veicina starptautisko sadarbību. Viens no mērķiem ir izveidot spēcīgu saikni ar Latvijas diasporas zinātniekiem, katru gadu datubāzē pievienojot jaunus profilus. Aicinām gan Latvijā, gan ārvalstīs strādājošos zinātniekus dalīties ar savu pieredzi arī ikdienā, jo tas ir unikāls veids, kā ir iespēja parādīt, ka Latvijas pētniecības telpa ir vieta, kur talants un darbs tiek novērtēts neatkarīgi no dzimuma.
---
Raksts sagatavots ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība" ietvaros.
