Eiropas Kosmosa aģentūra novērtē Latvijas potenciālu drošo sakaru un savienojamības aktivitātēs

23. janvāris, 2026. gads

22012026_IZM_tikšanās_ar_EKA_un_CSC_pārstāvjiem-32.jpg

Trešdien, 22. janvārī, Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Drošo sakaru un savienojamības (CSC) direktorāta vadītājs Lorāns Žafarts (Laurent Jaffart) darba vizītes Rīgā laikā tikās ar ministriju pārstāvjiem, EKA industriālo koordinatoru Latvijā un sešiem vadošajiem Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem. 

Lorāns Žafarts tikās ar Izglītības un zinātnes, Aizsardzības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas kosmosa politikas attīstību un prioritātes, EKA CSC direktorāta aktualitātes, Latvijas iesaisti EKA Drošās savienojamības (Secure Connectivity) elementā, kā arī iespējas Latvijas uzņēmumiem iesaistīties citos CSC pārraudzītajos projektos, tostarp IRIS2 ekosistēmā. 

"Kosmosa nozares kapacitātes apzināšana un saskaņošana ar Eiropas un EKA iniciatīvām ļauj mums izstrādāt konkurētspējīgākus un labāk integrētus risinājumus, tostarp divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas kalpo gan civilajām, gan drošības vajadzībām", uzsvēra Lorāns Žafarts. "Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, kas ir īpaši jūtama arī šeit, Latvijā, Eiropas noturības stiprināšana, izmantojot drošus sakarus, ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.” 

Tāpat EKA pārstāvis tikās ar sešiem vadošajiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem: QuBalt, Eventech, LMT, Viratec, Axon Cable un Emy Solutions. Uzņēmumi prezentēja savas kompetences satelītsakaru un tīkla risinājumos, augstas precizitātes laika un mērīšanas tehnoloģijās, drošās komunikācijās un datu pārraidē, mikroelektronikā un kosmosa aparatūrā, 5G/6G integrācijā ar satelītu sistēmām, kā arī lietojumos valdības, drošības un kritiskās infrastruktūras sektoros. 

"Latvija redz satelītsakaru un drošas savienojamības jomu kā nozīmīgu gan Latvijas, gan Eiropas perspektīvā," uzsver Kaspars Karolis, Latvijas EKA delegācijas vadītājs. "CSC direktora vizīte ir būtiska, lai mūsu uzņēmumi varētu iekļauties Eiropas jaunās paaudzes sakaru sistēmās un atrastu konkrētus sadarbības virzienus ar EKA." 

Latvijas interese par CSC direktorāta vadītāja vizīti ir cieši saistīta ar valsts stratēģiskajām prioritātēm. Drošas satelītsakaru sistēmas ir būtiskas nacionālajai drošībai, valsts pārvaldei un civilajai aizsardzībai. Latvijas industrijas potenciāls ir optiskās tehnoloģijas, fotonika, laika mērīšana, sakari, mikroelektronika – jomas ar augstu pievienoto vērtību Eiropas kosmosa projektiem. IRIS2 ir Eiropas Savienības topošā satelītu sakaru konstelācija, un Latvija vēlas aktīvi piedalīties tās attīstībā. CSC ir viens no visstraujāk augošajiem EKA direktorātiem, kura projekti sakrīt ar Latvijas tehnoloģiju attīstības virzieniem. 

Latvija ir EKA acociētā dalībvalsts kopš 2020. gada, un Latvijas ieguldījums EKA šogad ir 6 miljoni eiro. Kosmosa nozares politikas veidošana Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā. Par kosmosa jomas aktualitātēm un Latvijas sadarbību ar EKA iespējams uzzināt oficiālajā tīmekļvietnē www.latviaspace.gov.lv. 

Paragraphs

saistītie raksti

kosmoss

Asteroīdam dots vārds Rozenštrauhs

2011. gada 3. septembrī pēc pusnakts Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā Saules sistēmas galvenajā asteroīdu joslā tika pamanīts jauns kosmisks objekts. To, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, atklāja LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, bet prec…

Ilgmārs Eglītis, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks

17. novembris, 2026. gads

kosmoss

No pirmā teleskopa līdz starptautiskai medaļai astronomijā

RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolēns Aleksandrs Jesiļevskis Visumu izzina ne tikai grāmatās - viņš pats vēro debesis teleskopā un mēģina no iegūtajiem datiem aprēķināt asteroīda orbītu. Astronomija viņu aizrauj jau vismaz desmit gadus. Šoruden Aleksandrs bija viens no pieciem Latvijas…

Valsts izglītības attīstības aģentūra

9. novembris, 2026. gads

medicīna kosmoss kvantu tehnoloģijas

Izsludināta valsts pētījumu programma "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam projektu…

Latvijas Zinātnes padome

28. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Kā rodas Saules aptumsums un kāpēc tas ir tik reti novērojams

Pilns Saules aptumsums ir viena no retākajām un iespaidīgākajām astronomiskajām parādībām, ko iespējams novērot no Zemes. Lai gan kaut kur uz planētas pilns Saules aptumsums notiek vidēji reizi pusotrā gadā, konkrētā vietā tas var neatkārtoties vairākas paaudzes. Latvijā pēdējais pilnais Saule…

Ventspils Augstskola

27. oktobris, 2026. gads