No 21. līdz 23. aprīlim Atēnās (Grieķijā) norisinājās 27. Eiropas Sociālā pētījuma (European Social Survey – ESS ERIC) Nacionālo koordinatoru forums. Sanāksmes laikā pētnieki no visas Eiropas, tostarp Latvijas pārstāvji — Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Dr. sc. soc. Jurijs Ņikišins un zinātniskā asistente Mg. sc. pol. Anete Elizabete Melgalve —, ziņoja par pētījuma 12. kārtas sagatavošanas un īstenošanas gaitu, iepazinās ar ESS nākamās 13. kārtas anketas koncepciju un apsprieda stratēģiju pētījuma rezultātu plašākai izmantošanai sabiedrībā.
Foruma darba kārtības centrā bija ESS 12. kārtas datu vākšanas gaita un pirmo rezultātu salīdzināšana. Latvijas nacionālajam koordinatoram un kolēģiem šī bija iespēja detalizēti izvērtēt metodoloģiskos izaicinājumus, tostarp respondentu sasniedzamību un iesaisti. ESS 12. kārtas datu vākšana pilnībā noslēgusies jau 10 valstīs, savukārt 13 valstīs lauka darbi pašlaik aktīvi turpinās. Vēl 6 valstīs, tostarp Latvijā, datu vākšanu plānots uzsākt tuvāko nedēļu laikā.
Pirmie rādītāji liecina par sekmīgu pāreju uz jaunajām metodēm – vidējais atbildētības līmenis valstīs, kas noslēgušas pašaizpildes (self-completion) aptauju posmu, sasniedz 43%, kas pārsniedz sākotnējās prognozes. Lielākā daļa (60–90%) pašaizpildāmo anketu tiek aizpildītas tiešsaistē.
Gatavošanās pētījuma 13. kārtai: labklājība un vientulība fokusā
Sanāksmes laikā tika prezentēta 13. kārtas avota anketas (Source Questionnaire) koncepcija un pirmā versija. Nākamajā pētījuma posmā pētnieku uzmanības lokā būs divi mainīgie jautājumu bloki (Rotating Modules) par šādām tēmām:
- Sociālā drošība un labklājība (Welfare attitudes in Europe: social security in insecure times) – kā mainās Eiropas iedzīvotāju attieksme pret sociālo nodrošinājumu ekonomisko un ģeopolitisko risku kontekstā.
- Sociālās saiknes un izolācija (Interdisciplinary perspectives on social (dis)connectedness in Europe) – pētnieki padziļināti analizēs tā dēvēto "vientulības epidēmiju" un faktorus, kas nosaka iedzīvotāju jēgpilnu saikni ar sabiedrību. Šī jautājuma bloka mērķis ir skaidrot, kāpēc pat pieaugošas digitālās komunikācijas laikmetā daudzi izjūt sociālo atsvešinātību.
ESS nacionālie koordinatori dalās diseminācijas pieredzē
Viena no foruma aktivitātēm tika veltīta ESS datu izplatīšanai jeb diseminācijai. Strādājot piecās darba grupās, ESS valstu nacionālie koordinatori apkopoja pieredzi par veiksmīgākajiem veidiem, kā padarīt komplicētus sociālo pētījumu datus saprotamākus plašākai sabiedrībai, medijiem un lēmumu pieņēmējiem. ESS dati tiek plaši izmantoti sociālo pētījumu metožu kursos, izglītojot jaunās pētnieku paaudzes. Dažās valstīs, tostarp Latvijā, valsts iestādes pasūta ESS datu padziļinātu analīzi valsts attīstības plānošanai svarīgām tēmām. Diskusijas dalībnieki uzsvēra arī izaicinājumus, publicējot pētnieciskās atziņas masu medijos, kā arī laika un cilvēkresursu nepietiekamību konsekventai diseminācijai.
“Pieredzes apmaiņa un ārvalstu kolēģu uzklausīšana ļauj labāk saskatīt arī mūsu stiprās un vājās puses, iespējas un riskus,” norāda Latvijas ESS nacionālais koordinators Jurijs Ņikišins. “Daudzi izaicinājumi kā datu vākšanā, tā to diseminācijā ESS valstīm ir kopīgi, tādēļ ir svarīgi mācīties no citu pieredzes un iepazīstināt kolēģus ar pašu veiksmes stāstiem.”
Par Eiropas Sociālo pētījumu
Eiropas Sociālais pētījums (ESS) ir akadēmisks starptautisks pētījums, kas kopš 2001. gada ik pēc diviem gadiem norisinās vairāk nekā 30 Eiropas valstīs. Pētījumu vada profesors Rorijs Ficdžeralds (Rory Fitzgerald) no City St George's (Londonas Universitāte), un to atbalsta Centrālā zinātniskā komanda (CST) — vadošo pētniecības iestāžu konsorcijs, kurā ietilpst GESIS (Vācija), Sikt (Norvēģija), Eseksas Universitāte (Lielbritānija) un citas institūcijas. Latvijā ESS koordinē LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieku grupa Dr. J. Ņikišina vadībā, sniedzot ieguldījumu Latvijas un Eiropas sociālo procesu izpētē.
