Jūlija personība Līga Lepse: gudras audzēšanas tehnoloģijas veselīgiem un videi draudzīgiem dārzeņiem

Author
researchLatvia

13. jūlijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Dr. agr. Līga Lepse ir Dārzkopības institūta (DI) Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadošā pētniece, kura jau vairākus gadu desmitus pēta dārzeņu audzēšanas tehnoloģijas un selekciju. Viņas uzmanības centrā ir jautājumi, kas kļūst arvien aktuālāki visā pasaulē – kā izaudzēt veselīgus un kvalitatīvus dārzeņus, vienlaikus saudzējot vidi un gudri izmantojot resursus. 

Līga Lepse_LV.png

“Ticu, ka iespējams ir gandrīz viss –  ja vien meklējam risinājumus ar atvērtu prātu. Patiesi nozīmīgs ir tāds atklājums, kas palīdz cilvēkam un saudzē pasauli.”

Dārzkopības institūts ir vadošais dārzeņkopības un augļkopības pētniecības centrs Latvijā, kas veic Baltijas ģeoklimatiskajiem apstākļiem piemērotu dārzaugu selekciju, pēta videi draudzīgas audzēšanas sistēmas, izstrādā inovatīvus pārtikas produktus un rīko dažādus pasākumus zinātnes atpazīstamības veicināšanai.

Ceļš zinātnē Līgu aizveda uzreiz pēc studijām. Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā viņa strādāja ar dārzeņu ģenētiskajiem resursiem, bet drīz vien pievērsās audzēšanas tehnoloģijām. Viņa atzīst, ka dārzkopība un pētniecība viņu savaldzinājusi ar savu neparedzamību: nekad nav iespējams līdz galam zināt, kāds būs rezultāts, taču bez precizitātes, pacietības un zināšanām, panākumus gūt nav iespējams. Līga uzsver, ka Latvijas dārzeņu audzēšanas pētījumi jau sen virzījušies “zaļajā” virzienā, vēl pirms Eiropas Zaļā kursa nospraušanas, un šī pieredze viņai ļāvusi kļūt par daļu no starptautiskas pētnieku kopienas, darbojoties projektos un organizācijās visā Eiropā.

Šodien Dr. agr. L. Lepses pētījumi pievērsti tam, lai mēslošanas līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi un ekonomiski, lai augsne saglabātu savu auglību un lai audzēšanas procesā netiktu radīts lieks slogs dabai. Rezultātā patērētāji saņem Latvijā audzētus dārzeņus, kuru ceļš līdz galdam bijis gan drošs videi, gan draudzīgs cilvēku veselībai.

Jau desmit gadus Līgas darba vieta ir DI – vieta, kuru viņa sauc par brīnišķīgu platformu izaugsmei un sadarbībai. Viņasprāt, dārzkopības zinātne ir komandas darbs, kurā darbs vienatnē reti nes labus rezultātus. Tāpēc viņa augstu vērtē gan lielo institūta kopienu, gan savu nelielo Pūres pētījumu centra kolektīvu, kur ikkatrs dod ieguldījumu kopējā mērķī.

Līga īpaši izceļ pielietojamās zinātnes nozīmi, jo tā veido saikni starp pētniekiem un sabiedrību. “Latvietis sevī vienmēr nes dārznieka dzirksti,” viņa saka, un tieši tāpēc uzskata, ka dārzkopības zinātnes pienesums ir viegli saprotams un sabiedrībai tuvs. Viņa regulāri piedalās lekcijās, semināros un diskusijās, kur sarežģītas lietas skaidro vienkāršā valodā – gan zemniekiem un studentiem, gan plašākai sabiedrībai, kas ir dārzeņu patērētāji. Ne mazāk svarīga viņai ir sadarbība ar uzņēmējiem – kopīgos projektos tiek formulētas problēmas, meklēti risinājumi un pārbaudīta to efektivitāte ražošanas vidē.

“Man patīk būt vidutājam starp zinātni un sabiedrību,” atzīst pētniece. Tieši šī spēja savienot teoriju ar praksi, laboratoriju ar lauku, zinātniekus ar patērētājiem, raksturo Līgas darbu un padara viņu par vienu no vadošajām personībām Latvijas dārzkopības pētniecībā.

Noskaties videostāstu par Dr. agr. Līgas Lepses pētniecību. 

   

Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

"Apaļš šķiet salds, bet stūrains – skābs" – kā uztvere pārveido mūsu sajūtas

Mūsu maņas nepārtraukti mijiedarbojas, bet uzmanību un domāšanu ietekmē arī vide un tehnoloģijas. Raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku", Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas va…

Delfi.lv

15. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads