Gatavojoties Lieldienām, tradīciju balstīti, liela daļa Latvijas iedzīvotāji un Lieldienu tradīcijas piekritēji jau no ziemas glabā sīpolu mizas, krāj saplēstās zeķbikses, veikalā vai saimniecībās meklē baltās olas un nereti tiek aktualizēti eksistenciāli dabas jautājumi. Zinātnes komunikācijas platforma šogad aicina apskatīt vistas evolūciju un sabiedrības izsenis neatbildēto jautājumu, vai pirmā bija vista, vai arī tomēr ola. Iedvesmojoties no paleontologa Xing Xu pētījuma, lūdzām pētnieku no Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (LU EZTF) profesoru Ervīnu Lukševiču skaidrot šo jautājumu.
Pirmkārt, aicināsim noskaidrot faktus. Putni ir cēlušies no zauriegurņa (Saurischia) zvērkāju (Theropoda) maniraptoru (Maniraptora) pārstāvjiem, tas ir, no dinozauriem (no nelieliem, gaļēdājiem teropodiem, kas bija kustīgi un ar spalvām klāti dzīvnieki). Kā izrādās tas ir bijis zināms pirms Xing Xu publikācijas. Taču jāizceļ šīs publikācijas informācijas apkopojums par jauniem dinozauru un putnu atradumiem Ķīnā un citur pasaulē, kā arī veiksmīgi ir integrēta informācija no salīdzināmās anatomijas, morfoloģijas, embrioloģijas, DNS un citiem, pat paleoekoloģijas pētījumiem.
Latvijā paleontoloģijā specializējas ļoti maz pētnieku, tos varot saskaitīt uz abu roku pirkstiem. Un tomēr Dr.geol. Ervīna Lukševiča vadībā izstrādāti četri doktora darbi un izrādās, ka Latvija ir bagāta ar atradumiem zemes dzīlēs.
"Galvenokārt tās ir devona perioda bruņuzivis un senākie četrkājaiņi. Pirms apmēram 400–360 miljoniem gadu lielāko daļu mūsu valsts teritorijas klāja jūra un te dzīvoja jūras zivis. Lodes mālu karjers Latvijā ir vienīgā vieta pasaulē, kur atrasti tik unikāli eksemplāri kā gandrīz veselas bruņuzivis ar acu plātnītēm, spurām un astēm, dažkārt trūkstot vien nelieliem ķermeņa fragmentiem. Savukārt Ketleru svītas nogulum
iežu atsegumos Skrundas apkārtnē atrastais dinozauru un mūsu pašu priekšteces Ventastegas galvaskauss ir trešais vislabāk saglabājies devona četrkāja paraugs pasaulē. Lai arī diezgan trausls, tomēr tas sniedz mums lielisku ieskatu tā laika faunas pārstāvju uzbūvē.”
Otrkārt, nav gluži pareizi teikt, ka vista radās tieši no dinozaura. Vistas kā suga attīstījās no citiem putniem. Pāreja no dinozauriem uz putniem notika pakāpeniski. Dažādas putniem raksturīgās īpašības veidojās dažādiem dinozauriem un dažādos laikos. Pēdējo gadu desmitu (galvenokārt XXI gadsimta) labā stāvoklī saglabājušies dinozauru fosiliju atradumi Ķīnā (Ljaoningā un citur) sniedza daudz jaunu pierādījumu par to.
Kā LU EZTF profesors Dr.geol. Ervīns Lukševičs apgalvo: "Tie ir ļāvuši precizēt dinozauru-putnu pārejas secību. Piemēram, tagad ir skaidrs, ka spalvas "izgudroja" dinozauri. Ķīnā atrasti daudzas šādu apspalvotu dinozauru atliekas gan jūras, gan krīta nogulumiežos. Sākotnēji galvenā spalvu funkcija bija nodrošināt ķermeni no siltuma zudumiem, bet, kā izrādās, spalvām piemīt arī signālfunkcija - skat, cik es esmu skaists!"
Interesanti ir tas, ka dinozauri un pirmie putni sākumā lidoja, izmantojot četrus spārnus, jo lidošanai nepieciešamās asimetriskas spalvas tām bija gan uz priekšējās ekstremitātes, ko putniem dēvē par spārniem, gan uz pakaļējām ekstremitātēm, ko vistai dēvējam par kājām. Evolūcijas gaitā pakaļējie spārni tika "atmesti", jo tikai traucēja aktīvam lidojumam, kaut gan pakaļējie spārni palīdzēja lidot planējot.
Treškārt, atpakaļ pie jautājuma, pētnieks ir pilnībā ir pārliecināts, ka pareizā atbilde ir OLA.
"Strīdā par to, kas bija pirmais, neapšaubāmi uzvar ola! Kaut arī 'pirmā vista' nav izšķīlusies no '"dinozaura olas", bet no kādas citas vistveidīgas būtnes olas, tomēr gan dinozauri, gan to tuvākie un tālākie senči vairojās ar olām — nevis ikriem kā zivis vai senākie abinieki," apstiprina Dr.geol. Ervīns Lukševičs LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas profesors, vadošais pētnieks.
