Latviešu tauta nereti tiek dēvēta par “dziedātājtautu”. Ir ļoti daudz vēstures un šodienas kultūras liecību, kas apliecina kopīgas dziedāšanas nozīmi latviešu tautas un valsts tapšanā un stiprināšanā – tautasdziesmu fenomens, Dziesmu svētku krāšņā tradīcija un ar to saistītā tautas mākslas kustība, kopīga dziedāšana politiski un sociāli nozīmīgos brīžos, kuras spilgtākā izpausme ir Trešo atmodu pavadošā ”Dziesmotā revolūcija” valstiskās neatkarības atjaunošanas laikā.
Kopīga dziedāšana ir neatņemama arī daudzu svētku rituālu daļa, jo spēj radīt spēcīgu emocionālo pieredzi ar ilgstošu ietekmi un kolektīvās atmiņas spēku. Latvijas Kultūras akadēmijas pētījumu dati liecina, ka Latvijā starp visiem reliģiskajiem un gadskārtu svētkiem, visvairāk cilvēku, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, dzīvesvietas un ienākumiem svin Līgo svētkus un Jāņu dienu. Šajos svētkos, kas saistīti ar vasaras Saulgriežiem gan lauku sētās un pagastos, gan novadu centros un pilsētās - mēs bieži kopīgi muzicējam un dziedam. Šobrīd, ģeopolitiski un ekonomiski nestabilajā laikā, kad esam norūpējušies par nākotni, mēs cenšamies rast drošības un emocionālas stabilitātes sajūtu, kas ne vienmēr ir saistīta tikai ar naudas izteiksmē izsakāmiem ieguldījumiem valsts aizsardzības budžetā. Vai kopīga dziedāšana spēj to dot? Ko mums atklāj zinātne un pētījumu dati?
Pētnieku atbilde – jā!
Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnieki šobrīd īsteno starptautisku pētniecības projektu “CRIES: Kolektīvā dziedāšana sociālo krīžu laikā: tās potenciāla izpēte Skandināvijā un Baltijā”. Tajā kopā ar pētniekiem no Orhūsas Universitātes Dānijā, Lietuvas Literatūras un folkloras institūta un Tartu universitātes tiek atklāta un salīdzināta daudzveidīga kopīgas dziedāšanas ietekme uz dažādu tautu un kultūru iedzīvotāju grupu uzvedību un izturētspēju smagu sociālu krīžu laikā. Ir zināms, ka kopīga dziedāšana dažādos laikmetos, sākot ar 19. gadsimta otro pusi līdz pat mūsdienām, kalpojusi kā nozīmīgs instruments sabiedrības saliedēšanai, emocionālai mobilizācijai un kultūras identitātes stiprināšanai, īpaši sociālu krīžu situācijās. Vienlaikus, pētnieki vērš uzmanību uz to, ka kopīgi dziedātas dziesmas sociālais un emocionālais spēks var būt gan iekļaujošs, gan izslēdzošs, ja kāda tautas daļa nejūtas iederīga šajos dziedāšanas rituālos. Tāpēc svarīgi ir saprast, kā iedzīvotāji kopīgas dziedāšanas pieredzi vērtē šodienas situācijā.
CRIES projekta ietvaros iegūti ne tikai individuāli iedzīvotāju pieredžu stāsti un apkopotas dažādos laikos dažādās situācijās dziedātas dziesmas, bet 2025.gada rudenī pēc vienotas metodoloģijas tika īstenota arī reprezentatīva Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Dānijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptauja (ar kopējo izlasi 4151 respondents) par šo valstu iedzīvotāju kolektīvās dziedāšanas pieredzi.
Vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju ir stingri pārliecināti, ka kopīga dziedāšana rada ciešāku saiknes sajūtu ar tiem, kas tajā piedalās un ļauj apliecināt savu piederību (valstij, tautai, darba vietai, ģimenei), kas pierāda tās nozīmīgo lomu mūsdienu neviendabīgās Latvijas sabiedrības saliedēšanā un identitātes stiprināšanā.
Salīdzinot četru pētījumā iekļauto valstu iedzīvotāju viedokļus, redzam, ka, lai arī 81% Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka Latvijas tautu var raksturot kā dziedātājtautu (kas ir augstākais rādītājs no visu valstu iedzīvotājiem), tomēr praksē lielākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir piedalījušies kādā kopīgas dziedāšanas aktivitātē, ir Dānijā (94%). Savukārt, visvairāk iedzīvotāju, kuri atzīst dziedāšanas sociālās ietekmes spēku, ir Lietuvā. Lai arī kopīgai dziedāšanai ir universāli ieguvumi, kurus atzīst visu četru valstu iedzīvotāji, faktiskās kopīgas dziedāšanas prakses un to ieguvumu apzināšanās ir atšķirīga.
Kopsavilkums
Arī ārzemju pētījumi liecina1, ka kopīgai dziedāšanai ir ietekme uz cilvēku emocionālo pasauli, kas sniedz ieguvumus cilvēku veselībai, tomēr tas nav vienīgais tās spēks. Kopīga dziedāšana nav tikai izklaide vai vienkārši skaista mākslinieciska izpausme un performatīva nodarbe. Tā ir spēcīga sociāla prakse, kas palīdz cilvēkiem pieredzēt saikni ar līdzcilvēkiem un savu tautu, justies atbalstītiem un rast sevī vērtībās balstītu spēku drošības un citu apdraudējumu laikā. Pētījuma dati liek plašāk raudzīties uz instrumentiem, kas atbalsta iedzīvotājus ģeopolitisku un drošības krīžu laikā.
Lai mūsu spēka dziesmas mūs vieno, nevis šķir!
Sit, Jānīti, vara bungas
Pašā Jāņu vakarā`i,
Lai skan labi Jāņu dziesma
Pašā zāļu vakarā.
(Latviešu tautasdziesma)
2026. gada vasarā, no 19. līdz 21. jūnijam, Rīgā notiks XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”, pulcējot 5000 studentus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Svētku pasākumi norisināsies Latvijas Universitātē (LU), Vērmanes dārzā, Dailes teātrī, Doma baznīcā, Vecrīgā un Brīvības laukumā. Aicinām arī šajos svētkos vienoties kopīgai dziesmai!
- Kreutz G, Bongard S, Rohrmann S, et al. Effects of choir singing or listening on secretory immunoglobulin A, cortisol, and emotional state. J Behav Med, 2004.
