LU CFI zinātnieki uzsāk jaunu pētījumu par inovatīvām ultravioletā starojuma tehnoloģijām

Author
researchLatvia | LU Cietvielu fizikas institūts

6. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne pētījumi

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) uzsākts jauns lietišķās pētniecības projekts "GoFarUV", kas vērsts uz jaunu tehnoloģisku risinājumu izstrādi, izmantojot ultravioletā starojuma potenciālu dažādās nozarēs. Projektu vada Ph.D. Edgars Butanovs, Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks.

LU CFI Edgars Butanovs.png
LU CFI publicitātes attēls

 

3. jūnijā LU CFI notika projekta atklāšanas pasākums, kas iezīmēja sadarbības sākumu un pētnieciskā darba galvenos virzienus. Projekts “GoFarUV” paredz izstrādāt jauna tipa fotodetektorus, kas uztver tikai C ultravioletā (UV-C) starojumu, tā sauktos solar-blind sensorus. Tie tiks veidoti, izmantojot amorfas alumīnija gallija oksīda (AlGaO) pusvadītāju plānās kārtiņas un modernu magnetrona izputināšanas tehnoloģiju, kas nodrošina gan augstu veiktspēju, gan iespēju tehnoloģiju pielāgot plašākai ražošanai. Šī inovatīvā pieeja sola būtiskus pavērsienus UV-C sensoru pielietojumos vides uzraudzībā, drošībā un citās nozarēs. 

“Šobrīd UV-C fotodetektorus izmanto vides monitoringā, piemēram, lai savlaicīgi konstatētu meža ugunsgrēkus plašās teritorijās, kā arī kosmosa izpētē, un ir potenciāls tos pielietot arī militārajā jomā,” papildina LU CFI institūta vadošais partneris, projekta zinātniskais vadītājs Ph. D. Edgars Butanovs.

Šis starpdisciplinārais projekts sastāv no pētniecības aktivitātēm fizikas un ķīmijas zinātnē, elektrotehnikā, elektronikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī materiālzinātnēs.

Projekta rezultāti:

  • Jauns reaktīvs līdzstrāvas magnetronu izputināšanas process amorfu AlGaO plānu kārtiņu uzklāšanai uz cietām un lokāmām pamatnēm izmantošanai UV-C fotosensoros (patenta pieteikums);
  • Jaunas zināšanas par fizikālajām parādībām, kas nosaka izputināšanas procesa parametru saistību ar kārtiņu optiskajām un fotoelektriskajām īpašībām, lai optimizētu AlGaO kārtiņu fotoelektrisko veiktspēju (zinātniskie raksti);
  • Inovatīvi iepakošanas risinājumi izstrādāto pusvadītāju mikroshēmu integrēšanai, kas piemēroti UV-C detektēšanai līdz 200 nm viļņa garumam, tajā skaitā ar aizmugures apgaismošanas iespēju (prototipa demonstrācija).

Projektā apvienojas akadēmiskā un industrijas kompetence – galvenie sadarbības partneri ir AGL Technologies un RD ALFA Microelectronics

“Ar šādiem projektiem mēs kāpinām vietējo uzņēmumu konkurētspēju un paveram durvis uz jaunām iespējām eksportēt inovatīvas tehnoloģijas, kā arī veicinām pētniecības iestāžu un privātuzņēmumu sadarbību, nemaz nerunājot par ieguldījumu Latvijas zināšanu bāzē un cilvēkkapitālā,” uzsver fizikas doktors E. Butanovs.

Pirmās sanāksmes laikā projekta komanda vienojās par galvenajiem administratīvajiem aspektiem, izklāstīja ieviešanas plānu un apstiprināja aktivitāšu grafiku – aizraujošs starts trīs gadus ilgajam ceļam, lai tuvinātu Latvijas inovācijas augsto tehnoloģiju komercializācijai. 

Projekta zinātniskais vadītājs papildina: “GoFarUV mērķis ir inovācija UV gaismas fotodetektoru jomā, izmantojot jaunu plāno kārtiņu (AlGaO jeb amorfs alumīnija gallija oksīds) un tās uzklāšanas metodi (mērogojama un strauja magnetronā izputināšana). Salīdzinājumā ar pašreizējo UV-C fotodetektoru piedāvājumu mūsu pieeja ir zaļāka, ātrāka un paaugstina detektoru maksimālo jutību tieši tālās UV gaismas diapazonā”.

Iniciatīvu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

saistītie raksti

zinātne doktorantūra

1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” ietvaros izsludināta ceturtā atlases kārta ar saimniecisko darbību saistītiem rūpnieciskajiem pētniecības pieteikumiem

Latvijas Zinātnes padome izsludina ceturto pētniecības pieteikumu atlases kārtu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” ietvaros – ar saimniecisko darbību saistītiem rūpnieciskajiem pētniecība…

Latvijas Zinātnes padome

9. februāris, 2026. gads

inovācija

Ko spēj šī iekārta? Liofilizācijas iekārta, kas jau strādā Eiropas mēroga pētījumos

Šīs iekārtas nav tikai tehnisks uzlabojums – tās ir instruments, kas ļauj institūtam pilnvērtīgi iesaistīties augsta līmeņa starptautiskos konsorcijos, attīstīt jaunas pētniecības tēmas bioekonomikā, materiālzinātnē un vides tehnoloģijās, kā arī piedāvāt partneriem precīzus un reproducējamus ek…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

9. februāris, 2026. gads

inovācija

RTU pētnieki izstrādājuši hipoalerģisku risinājumu ādas atjaunošanai, izmantojot hitozāna ekstraktu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju, iegūstot augstas tīrības pakāpes hitozānu, kas īpaši piemērots brūču un apdegumu veiksmīgai ārstēšanai. Pētnieki hitozānu ieguvuši no hitīna, izmantojot divsporu atmatenes (Agaricus bisporus) audzēšanas un šķirošanas atli…

Rīgas Tehniskās universitāte

6. februāris, 2026. gads

tehnoloģijas inovācija

Maizes "raksturs" sākas ieraugā - fermentācijas nozīme ražošanas procesā

Latvijas tradicionālās maizes neatkārtojamā garša un smarža nav nejaušība – tās saknes meklējamas ieraugā. Tieši ierauga fermentācija ir viens no nozīmīgākajiem posmiem maizes ražošanas procesā, kas nosaka maizes raksturu, kvalitāti un identitāti. Ierauga fermentācija – maizes ražošanas pama…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

5. februāris, 2026. gads