LU CFI zinātnieki uzsāk jaunu pētījumu par inovatīvām ultravioletā starojuma tehnoloģijām

Author
researchLatvia | LU Cietvielu fizikas institūts

6. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne pētījumi

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) uzsākts jauns lietišķās pētniecības projekts "GoFarUV", kas vērsts uz jaunu tehnoloģisku risinājumu izstrādi, izmantojot ultravioletā starojuma potenciālu dažādās nozarēs. Projektu vada Ph.D. Edgars Butanovs, Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks.

LU CFI Edgars Butanovs.png
LU CFI publicitātes attēls

 

3. jūnijā LU CFI notika projekta atklāšanas pasākums, kas iezīmēja sadarbības sākumu un pētnieciskā darba galvenos virzienus. Projekts “GoFarUV” paredz izstrādāt jauna tipa fotodetektorus, kas uztver tikai C ultravioletā (UV-C) starojumu, tā sauktos solar-blind sensorus. Tie tiks veidoti, izmantojot amorfas alumīnija gallija oksīda (AlGaO) pusvadītāju plānās kārtiņas un modernu magnetrona izputināšanas tehnoloģiju, kas nodrošina gan augstu veiktspēju, gan iespēju tehnoloģiju pielāgot plašākai ražošanai. Šī inovatīvā pieeja sola būtiskus pavērsienus UV-C sensoru pielietojumos vides uzraudzībā, drošībā un citās nozarēs. 

“Šobrīd UV-C fotodetektorus izmanto vides monitoringā, piemēram, lai savlaicīgi konstatētu meža ugunsgrēkus plašās teritorijās, kā arī kosmosa izpētē, un ir potenciāls tos pielietot arī militārajā jomā,” papildina LU CFI institūta vadošais partneris, projekta zinātniskais vadītājs Ph. D. Edgars Butanovs.

Šis starpdisciplinārais projekts sastāv no pētniecības aktivitātēm fizikas un ķīmijas zinātnē, elektrotehnikā, elektronikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī materiālzinātnēs.

Projekta rezultāti:

  • Jauns reaktīvs līdzstrāvas magnetronu izputināšanas process amorfu AlGaO plānu kārtiņu uzklāšanai uz cietām un lokāmām pamatnēm izmantošanai UV-C fotosensoros (patenta pieteikums);
  • Jaunas zināšanas par fizikālajām parādībām, kas nosaka izputināšanas procesa parametru saistību ar kārtiņu optiskajām un fotoelektriskajām īpašībām, lai optimizētu AlGaO kārtiņu fotoelektrisko veiktspēju (zinātniskie raksti);
  • Inovatīvi iepakošanas risinājumi izstrādāto pusvadītāju mikroshēmu integrēšanai, kas piemēroti UV-C detektēšanai līdz 200 nm viļņa garumam, tajā skaitā ar aizmugures apgaismošanas iespēju (prototipa demonstrācija).

Projektā apvienojas akadēmiskā un industrijas kompetence – galvenie sadarbības partneri ir AGL Technologies un RD ALFA Microelectronics

“Ar šādiem projektiem mēs kāpinām vietējo uzņēmumu konkurētspēju un paveram durvis uz jaunām iespējām eksportēt inovatīvas tehnoloģijas, kā arī veicinām pētniecības iestāžu un privātuzņēmumu sadarbību, nemaz nerunājot par ieguldījumu Latvijas zināšanu bāzē un cilvēkkapitālā,” uzsver fizikas doktors E. Butanovs.

Pirmās sanāksmes laikā projekta komanda vienojās par galvenajiem administratīvajiem aspektiem, izklāstīja ieviešanas plānu un apstiprināja aktivitāšu grafiku – aizraujošs starts trīs gadus ilgajam ceļam, lai tuvinātu Latvijas inovācijas augsto tehnoloģiju komercializācijai. 

Projekta zinātniskais vadītājs papildina: “GoFarUV mērķis ir inovācija UV gaismas fotodetektoru jomā, izmantojot jaunu plāno kārtiņu (AlGaO jeb amorfs alumīnija gallija oksīds) un tās uzklāšanas metodi (mērogojama un strauja magnetronā izputināšana). Salīdzinājumā ar pašreizējo UV-C fotodetektoru piedāvājumu mūsu pieeja ir zaļāka, ātrāka un paaugstina detektoru maksimālo jutību tieši tālās UV gaismas diapazonā”.

Iniciatīvu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

saistītie raksti

pētījumi

Pārtikas institūta zinātnieki izstrādā noteikšanas metodi mātes piena oligosaharīdu analīzei

Mātes piens ir daudz vairāk nekā produkts – tas ir komplicēta sastāva kopums, kas veicina zīdaiņa imunitāti un attīstību no pirmajām dzīves dienām. Viena no nozīmīgākajām mātes piena sastāvdaļām ir oligosaharīdi – specifiski ogļhidrāti, kuru funkcijas un ietekme uz cilvēka veselību joprojām tiek in…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

27. aprīlis, 2026. gads

zinātne project sasniegumi

No notekūdeņiem līdz sabiedrības veselībai: Latvijā top unikāla monitoringa platforma

Sistemātiska un visaptveroša notekūdeņu un citu vides paraugu izpēte attiecībā uz ķīmiskām un toksiskām vielām, medikamentu atliekām, slimību ierosinātājiem un citiem bioloģiskiem riska faktoriem dod iespēju savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un daudz precīzāk izvērtēt to iespējamo ietekmi uz cilvēku…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

24. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Gaisma, kas iedarbina ķīmiju: LU pētnieki izstrādā šķīdinātājus ilgtspējīgākām ķīmijas tehnoloģijām

LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorijā veic jonu šķidrumu sintēzi un izpēti ar mērķi veicināt industriālu ķīmisko procesu ilgtspēju – radīt tādus jonu šķidrumus, kas vienlaikus kalpotu gan par šķīdinātāju (šķidrumu, kas nodrošina reaģēj…

LU Fonds

22. aprīlis, 2026. gads

inovācija

Latvijas jaunuzņēmums «Catalyco» izmanto industriālos atkritumus, lai ražotu augstas pievienotās vērtības cinka oksīdu

Latvijas jaunuzņēmums «Catalyco» saņēmis 90 000 eiro investīciju no «EIT RawMaterials», lai mērogotu zemu emisiju tehnoloģiju, kas ļauj no industriāliem blakusproduktiem iegūt augstas tīrības pakāpes cinka oksīdu (ZnO), kas plaši tiek izmantots pasaules rūpniecībā. «Catalyco» investīciju piesa…

RTU Zinātnes un inovāciju centrs

22. aprīlis, 2026. gads