Austrumu slimnīcas pilotprojektā uzlabo kolorektālā, endometrija un kuņģa vēža ārstēšanu

Author
Laura Dzērve

5. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Precīza vēža diagnostika un mērķēta ārstēšana mūsdienās ir balstīta uz audzēja bioloģiju, ko atļauj molekulārā diagnostika, un tā ir iespējama arī Latvijā. Pavisam jaunā līmenī un plašā vērienā molekulārās diagnostikas iespējas testēja Rīgas Austrumu slimnīcas ārsti Eiropas Atveseļošanās fonda finansētā pilotprojektā.

Laura Dzērve.jpg
Foto: Laura Dzērve

Tajā pielietotās metodes ļauj ne tikai izvēlēties efektīvāko terapiju, bet dažkārt izvairīties no nevajadzīgas ķīmijterapijas, kā arī dod iespēju laikus uzzināt par pārmantotu vēzi ģimenē. Mērķis projektā bija uzlabot pacienta ceļu, papildinot to ar molekulāro diagnostiku.

Šajā Eiropas atveseļošanas fonda projektā spēkus apvienoja Rīgas Austrumu slimnīcas patologi, ģenētiķi un onkologi ķīmjterapeiti. Lai ieviestu jaunas, efektīvas molekulāri diagnostiskās metodes vēža ārstēšanā.

Laura dzērve2.jpg
Biomedicīnas laborante Ņina Beknazarova. Foto: Laura Dzērve

"Mums ir pilnīgi automātiska mašīna, te krāsojam arī mikrosatelītus, komplekts sastāv no četrām antivielām," stāvot starp divām iespaidīga lieluma iekārtām Pataloģijas centrā, biomedicīnas laborante Ņina Beknazarova rāda vienu no pilotprojektā izmantotajām metodēm - imūnhistoķīmijas krāsošanu, lai precīzi noteiktu audzēja veidu.

Pieminētie mikrosatelīti ir biomarķieri, kas signalizē par genoma kļūdu labošanas mehānisma defektu. Vienkāršiem vārdiem, kad kāda no organisma aizsardzības līnijām nenostrādā un veidojas audzējs. Drīz ģenētiķis Aigars Dzalbs ved citā telpā, kur plaukstā ņem nelielu – ārēji mazāk iespaidīgu iekārtu, ko nodēvē par brīnummašīnīti: " Šeit ir pilnīgi slēgta sistēma, un tā ir polimerāzes ķēdes reakcija. Tie, kas strādā ģenētikā, zina - te ir iekšā vesela laboratorija. Šajā kartridžā notiek DNS izdalīšana, reaģentu pievienošana, notiek pati reakcija, un tiek iegūti rezultāti."

Tā ir vēl viena pilotprojektā izmantota metode. Trešā ir nākamās paaudzes sekvencēšana, kas ļauj vienā izmeklējumā analizēt vairākus simtus ar audzēja attīstību saistītus gēnus. Šīs metodes ļauj ārstiem pieņemt precīzākus lēmumus par terapiju, balstoties uz audzēja bioloģiju, nevis tikai diagnozi.

Pirms divarpus gadiem uzsāktā pilotprojekta centrā ir kolorektālais jeb resnās un taisnās zarnas, endometrija un kuņģa vēzis, visi tie ir izplatīti audzēji. Pārbaudīti vairāk nekā 1300 pacienti.

"Viens bija jaunu metožu, piemēram, NGS ieviešana jeb nākamās paaudzes sekvencēšanas ieviešana rutīnas klīniskajā praksē. Tāpat tā bija pareizu diagnostisko algoritmu un arī ekonomiski efektīvu diagnostisko algoritmu tāda ceļa izstrāde, un līdz ar to arī molekulāro izmeklējumu ceļa izstrāde, kā arī, protams, diagnosticēt pacientus ar pārmantotām saslimšanām, tai skaitā nepolipozo kolorektālo vēzi jeb linča sindromu," klāstīja Dzalbs.

Arī pārmantoto vēzi Latvijā līdz šim nevarēja šādā rutīnas veidā testēt. Onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Elīna Sīviņa norādīja, ka molekulārā testēšana ir ļoti svarīga jebkuram audzēju veidam.

Līdz šim agrīnajiem kolorektālā vēža pacientiem mikrosatelītu nestabilitāte jeb defekts genoma kļūdu labošanas mehānismā rutīnā vispār netika noteikts.

"Tagad šī atbilde mums bija jau pirms terapijas uzsākšanas, un tā bija iespēja selektēt pacientus pēc riska. Tātad otrās stadijas, ja mēs zinām, ka ir tādas augsta riska otrā stadija, vidēja riska un zema riska, tad ņemot vērā vēl šo mikrosatelītu nestabilitātes rādītāju, mēs varam atsijāt tos pacientus, kuriem ķīmijterapija nav nepieciešama, viņiem šīs ķīmijterapija pat ir kaitīga - pasliktina izdzīvotību, bet pacientiem, kuriem tā nav nepieciešama, mēs varējām to arī nedot, tikai pamatojoties uz šo rādītāju," teica Sīviņa.

Ieguvēji - arī pacienti ar metastātisku kolorektālo vēzi. Proti, tā uzzina, kad labāk pielietot viņiem imūnterapiju, ko Latvijā apmaksā no valsts naudas.

Pilotprojekts arī ļāva savlaicīgi identificēt pacientus ar pārmantotu audzēju risku. Linča sindroms – biežākais pārmantotais kolorektālā vēža sindroms – apstiprināts 9,6 % gadījumu, savukārt citas slimības, kas paaugstina audzēju attīstības risku, atklātas 19 % pacientu.

Kā sacīja ģenētiķe, profesore Baiba Lāce, tā projekts var glābt arī pacientu ģimenes locekļus. Jo sekojot līdzi, audzēju var atklāt ļoti agrīni.

Pilotprojekts jau noslēdzies. Nacionālais veselības dienests vēsta, ka visu Eiropas līdzfinansēto projektu vērtēšana un prioritizēšana iekļaušanai valsts apmaksāto pakalpojumu grozā jau notiek un turpināsies līdz jūlijam. Lai ar projektu viss nebeidzas, ārsti dienestā iesnieguši risinājumus, kas ietver dažādus variantus – gan ekonomiskākos, gan modernākos, proti, vadlīnijām atbilstošus.

"Nekad bez šāda projekta tādas iespējas nebūtu un nebūtu arī tik daudz šo piedāvāto variantu. Mūsu piedāvājumos ir arī varianti, kas īstenībā, varētu teikt, ir lētāki nekā pašreizējie risinājumi," klāstīja Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra vadītāja Aija Balode.

Jo pilotprojekts ārstiem ir sniedzis pavisam jaunas zināšanas. Pilotprojekta finansējums bija aptuveni 770 000 eiro.
 

saistītie raksti

sabiedrības veselība

Garšas kārpiņas apmānīt nevar. Kā šo maņu izmanto pārtikas tehnologi?

Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Turklāt izrādās – garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāst…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Turpinās pētījums par agrīnās bērnības uzturu un veselīga uztura vadlīniju ieviešanu

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) turpinās pēcdoktorantūras pētniecības projekts "Agrīnās bērnības uztura kvalitātes novērtējums un pielāgotu rīku izstrāde uztura vadlīniju ieviešanai" (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/2/25/211), kura mērķis ir novērtēt zīdaiņu un mazu bērnu uztura kva…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

No veselības pasliktināšanās līdz pat bēgļu plūsmām - klimata pārmaiņu draudi ir ļoti dažādi

Klimata pārmaiņu dēļ mēs jau saskaramies un saskarsimies ar daudzām problēmām. Ja tās neapzināsimies un nerīkosimies atbilstoši situācijām, varam piedzīvot ne tikai veselības pasliktināšanos, bet arī pieaugošu bēgļu plūsmu un nervu sabrukumu. Ir arī sīkākas lietas, ko pašlaik neapzināmies, piemēram…

Elmārs Barkāns, "Likums un Taisnība"

17. jūlijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads